Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ir noslēgusies zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtēšana, kuru savulaik rosināja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. No 150 institūcijām 22 komisija iesaka slēgt. Kāda ir mūsu zinātne? Vai kas būtu jāmaina līdzšinējā sistēmā?

Runājam par zinātni šodien un turpmāk. Studijā Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna, kā arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.

Agritas Kiopas secinājumi pēc vērtējuma saņemšanas ir īsi – jāstrādā, daudz darba. Viņa arī norāda, ka vērtēšanai bijušas pakļautas 150 vērtēšanas vienības: zinātniskiem institūti, augstskolu struktūrvienības un zinātniskās grupas vienas augstskolas struktūrvienībā. Tās grupējas ļoti dažādi. Visā sarakstā nav nevienas iestādes, kuru eksperti ieteiktu slēgt. Secinājums – saimniecība ir novērtēta, bilde ir iegūta, darba ir ļoti daudz.

Roberts Ķīlis atzīst, ka ir ļoti apmierināts ar rezultātiem, jo vērtējums ir paveikts, ar pietiekami korektu metodoloģiju un starptautisko ekspertīzi, salīdzinoši detalizēts vērtējus un par katru institūciju sniegts viedoklis un tas ir visu kopīgs vērtējums. Labi arī tas, ka zinātnes izvērtējums ļauj pamatotāk runāt par to, kas ar zinātni notiek un notiks. Tas, ka vērtējuma rezultāti ir sacēluši vētru, Robertu Ķīli nepārsteidz, jo tā tas notiek arī citviet pasaulē. Vienīgi varbūt ne tik publiski.

Agrita Kiopa piebilst, ka par rezultātu publisko pieejamību ir parūpējusies nu jau bijusī valdība, jo ar pašiem institūciju pārstāvjiem vērtējumu ir paredzēts apspriest tikai 29. janvārī.

Arī RTU minētas vairākas struktūrvienības, kas iespējams būtu jāslēdz vai jāapvieno. Viņš Tālis Juhna bilst, ka RTU zemu novērtētas ir tās institūcijas, kas ir atbalstošās struktūrvienības un tām nevar piemērot tos pašu kritērijus, ko zinātnes institūtiem. Savukārt patiešām zinātnisko struktūrvienību izvērtējums ir tāds, kādu sagaidīja. Tie ir pietiekami nozīmīgs institūti ar nozīmīgu ietekmi Latvijas tautsaimniecībā un starptautiski.

Ivars Kalviņš norāda, ka Organiskās sintēzes institūta labais novērtējums nav Latvijas valdības un valsts budžeta panākums, bet pašu darba rezultāts, un izsaka pārmetumus, ka zinātnisko institūtu izvērtēšanas termiņi nokavēti un līdz ar to arī trīs gadu budžeta plāns apstiprināts un izmaiņas ieviest būs grūti. Viņš arī izsaka pārmetumus par zemo valsts finansējumu kopumā zinātnei Latvijā. Par to, ka zemais finansējums ietekmē zinātnisko institūtu un zinātnieku darbu, viņam piekrīt arī Tālis Juhna un telefonintervijā uzrunātais Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis. Vēstures institūts ir viens no tiem, kas saņēmis zemu vērtējumu kopumā. Eksperti atzīmējuši, ka  sabiedrības interese par šī institūta piedāvājumu ir augsta, bet pretstatā tam ir vājš marketings un izplatīšana no paša institūta puses.

Lai arī Ivaram Kalviņam ir iebildumi pret Roberta Ķīļa darbu ministra amatā un arī saistībā ar šo novērtējumu, viņš atzīst, ka zinātnei starptautiskais novērtējums ir vajadzīgs, bet regulāri. Ekspertu slēdziens jāņem vērā, savukārt vērtējumu sistēma, kas ir Latvijā, jātuvina starptautiskai. Bet nedrīkst runāt par Latvijai būtisku struktūrvienību iznīcināšanu, piemēram, Nacionālais botāniskais dārzs, Pūres, Stendes un Priekuļu izmēģinājumu stacijas. Ciilvēku darbs šajās institūcijās ir pielietojamā pētniecība un nebūs viņiem starptautisko publikāciju. Būtu jādomā par vērtējumu grupās.