Labdien! Ar interesi klausījos šo raidījumu. Tajā tika runāts tas, kas mani jau vairākus gadus nodarbina un par ko esmu samērā pamatīgi interesējusies - ĢMO un "augu aizsardzības" līdzekļi. Agrāk nebiju pievērsusi uzmanību tam, ka zem cēlā aizsardzības līdzekļu nosaukuma paslēptas augu indes ar mērķi glābt izredzētos augus un noindējot citus augus.
Par ĢMO: Pie Anitas Daukštes teiktā vēlos piebilst, ka es esmu vērsusies Zemkopības ministrijā ar jautājumu: "Nosauciet man, lūdzu, kādu ģenētiski NEmodificēta rapša šķirni." Telefoniski mani savienoja ar šo jomu pārzinošu ministrijas darbinieku. Atbildi uz savu jautājumu nesaņēmu. Šis darbinieks runāja vien to, ka viss notiek atbilstoši likumiem. Tajā laikā biju atklājusi to, ka visiem baltmaizes veidiem tiek pievienota rapšu eļļa. Cik man zināms no zinātniskiem avotiem, teju visi rapši esot ĢMO. Zinātnieki pieļauj, ka pasaulē, iespējams, tikai 5% rapšu varētu nebūt ģenētiski modificēti. Par rapsi un citiem ĢMO interesējos daudzpusīgi, vēršoties pie dažādiem profesionāļiem un studējot dažādus pieejamos materiālus. Tam esmu veltījusi daudz laika, tāpēc jūtos samērā kompetenta. Loģika liek uzskatīt, ka pretdabiski radīti organismi varētu radīt pretdabiskas sekas to patērētājos. Piebildīšu, ka par ĢMO zinātnieku teiktais ir tas, ka dabā tādas modifikācijas nenotiek. Tātad šie procesi un organismi ir pretdabiski. Piebildīšu, ka ES tomēr eksistē atļauto ĢMO saraksts. Uz tā pamata ministrijas darbinieks mani centās pārliecināt, ka viss notiek likumu ietvaros. TAČU...! Nav pietiekami drošu un pārliecinošu pētījumu, kas apliecinātu nekaitīgumu. Tomēr baltmaize ar rapšu eļļu tiek lietota bērnudārzos, skolās, slimnīcās, ilgstošas aprūpes iestādēs, kaut attiecīgajos likumos tas aizliegts.
Pēdējais, kas mani šokēja, bija tas, ka ZM mājas lapā ieraudzīju karti, kurā redzams, ka Latvija ļoti brīva no GMO. Taču reāli redzams, ka rapsis un kukurūza aug griezdamies visā Latvijā. Rapsis un kukurūza ir 2 no 4 visizplatītākajām augu grupām (soja, kokvilna, rapsis, kukurūza). Atklātais ZM mājas lapā liek domāt, ka mēs tiekam maldināti no valsts puses. Raidījumā bija jūtams, ka paši zaļzemnieki, iespējams, ir pievilti.

Manuprāt, atbalsts būtu arī pārstādes veicināšana, kas uzreiz iedod pamata pievienoto vērtību valsts budžetā, veicot vismaz produktu pirmapstrādi (darba vietas, nodokļi).
Piemēros: jaunlopus eksportē caur liellopu izsolēm, graudus eksportē, koksni eksportē, pienu eksportē.
Piemēri-salīdzinam, ko valstij dod apaļkoksnes eksports, vai, piem., produkts finieris; piens-siers(vai vismaz pulveris),
Latvijai būtu maksimāli jāvirzās uz ekoloģisko (bioloģisko) saimniekošanu, kamēr mēs vēl esam zaļa un minimāli piesārņota valsts, jo tikai tā ir ilgtspējīga sistēma.
Un kāpēc netiek attīstīta iekšemes ūdeņu apsaimniekošana, kas veicinātu mājražošanu, tūrismu?