Ja neatrisina jautājumu par pirmsskolas pedagogu finansēšanu, var aizmirst par sekmīgu vienošanos pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanā, diskusijā raidījumā Krustpunktā norāda Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Ilze Viņķele ("Vienotība").

Viņķele atzīst, ka tās ir divas saistītas lietas. "Turpmākā virzība iestrēgusi, jo nevar atsevišķi ņemt skolu pedagogus un nelūkoties, kas notiek bērnudārzu pusē," tā Viņķele.

Jaunās valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka tā vienosies par ilgtermiņa risinājumu pirmsskolas pedagogu finansēšanā. Šobrīd bērnudārzu audzinātājiem algas nav lielas, un pašvaldības cenšas palīdzēt, kā nu spēj. Bet vai algas varētu maksāt arī no valsts budžeta? Kas būtu tas ilgtermiņa risinājums, lai tiem, kas strādā ar mazajiem bērniem, varētu atbilstoši samaksāt? Diskutējam par to Krustpunktā studijā, raidījuma viesi: Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Ilze Viņķele, Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis un arī Rīgas 233. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ruta Garoza.

Viņķele arī norāda, ka risinājumu nav bezgalīgi daudz, vai nu to dara pašvaldības no saviem līdzekļiem, bet tad jāvienojas, vai nav jāpalielina iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa pašvaldībām.

Vecākiem, bērniem un pedagogiem ir diezgan vienalga, no kuras kabatas maksā, ir jābūt skaidrai prognozējamībai, ir zināmi nosacījumi un zināms atalgojuma pieauguma grafiks, uzskata Viņķele.

Viņķele arī atgādina, ka kolēģis Kārlis Šadurskis, stājoties izglītības un zinātnes ministra amatā apliecinājis, ka skaidrībai pa pedagogu algu modeļi, kas ietver arī bērnudārzu pedagogu algas, jābūt līdz maijam.