Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Krustpunktā rubrika Oranžā kaste. Šoreiz diskusija par to, kā veidojas žurnālistu, amatpersonu un politiķu attiecības, ko var vai nevar atļauties politiķi saskarsmē ar medijiem, ko var vai nevar atļauties arī žurnālisti. Kad var atteikt interviju, kad var atteikties runāt ar konkrētiem žurnālistiem.

Raidījumu kopā ar žurnālistu Aidi Tomsonu vada Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore, žurnālistikas studiju programmu vadītāja Anda Rožukalne. Diskusijā piedalās Latvijas TV ziņu dienesta producente Dagnija Neimane, TV3 raidījuma „Nekā personīga” vadītāja Ilze Jaunalksne un Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses padomniece Līga Krapāne.

Problemātiskais, aktuāli reaģējot uz svarīgām lietām, iegūt ātri visus viedokļus, atzīst Dagnija Neimane. Ir jau zināms, kura amatpersona vai politiķis labprāt izteiksies, kurš nerunās. Bet tā ir ikdiena, kas gan mēdz radīt jautājumus, kāpēc sižetā un raidījumā atkal piedalīsies tas, kurš jau bija tad un tad.

Ilze Jaunalksne vērtē, ka "svarīgais, ka mēs [žurnālisti un amatpersonas] viens bez otra nevaram, svarīgākais saprast, ka žurnālistiem un amatpersonām ir jāatrod šis attiecību modelis". Viņa norāda, ka amatpersonas, kas griež muguru žurnālistiem, nav vēršanās pret žurnālistu, bet griež muguru sabiedrībai. Jaunalksne atzīt, ja cilvēks ir gatavs uzņemties amatu, viņam arī jāprot saņemt drosme ierasties uz interviju, lai cik cilvēcīgi grūti tas nebūtu.

Līga Krapāne iesaka žurnālistiem nemelot, piemēram, sakot, ka intervēs par vienu tēmu, bet satiekoties uzdot pavisam citus jautājumus, saskaņoto tēmu izmantojot tikai kā ieganstu, lai nokļūtu uz interviju pie amatpersonas. Tāpat viņa norāda, ka profesionāli ir tie žurnālisti, kas spēj noslēpt savu personīgo attieksmi pret runātāju un izvēlēto sarunu tēmu.