Pirmo reizi Eiropas Literatūras balvas pastāvēšanas laikā savu pretendentu balvai līdz ar 13 citām valstīm ir aicināta pieteikt arī Ukraina. Šo pavērsienu vēl bez citu organizāciju darba ir palīdzējusi veicināt arī Starptautiskās rakstnieku organizācijas PEN Ukrainas nodaļa, kuras prezidents Andrejs Kurkovs kopā ar Ukrainas Informācijas politikas ministrijas valsts sekretāru Artjomu Bidenko šonedēļ viesojās Rīgā, lai iepazīstinātu ar šī brīža situāciju Ukrainas literatūrā un tikšanās reizē Eiropas mājā ar citiem paneļdiskusijas dalībniekiem pārrunātu rakstnieka darba nozīmi vārda brīvības saglabāšanā propagandas apstākļos.

Andrejs Kurkovs vērtē, ka PEN ir vienlaikus literatūras un politiska organizācija, kuras galvenais uzdevums ir aizstāvēt viedokļa un vārda brīvību. „Šobrīd mums katru dienu ir jauni izaicinājumi, saistībā ar konfliktu starp Ukrainu un Krieviju, bet tas ir arī konflikts starp dažādām Ukrainas sabiedrības grupām. Tostarp arī starp dažādiem ukraiņu rakstniekiem,” stāsta Kurkovs. „Pats jaunākais notikums ir saistīts ar kara veterāniem – mūsdienu Ukrainas kara dalībniekiem. Tādu kopumā ir 300 tūkstoši. Daži no viņiem ir kļuvuši par rakstniekiem – viņi sacer memuārus, raksta dienasgrāmatas par piedzīvoto frontē. Ir dibinātas izdevniecības, kurās strādā kara veterāni un kuras publicē šāda veida literatūru.”

Diemžēl daži no šiem autoriem izdod ļoti vāji sarakstītas grāmatas, bet viņi nepieļauj domu, ka var tikt kritizēti par to.

„Viņuprāt, ja kāds kritizē viņu darbu literārās kvalitātes, tas nozīmē, ka viņš nav patriots; kā arī, viņu ieskatā šāda reakcija ir apzināta, lai kaitētu veterānu grāmatu tirdzniecībai,” atklāj Kurkovs.

Viņš arī stāsta par to, ka pirms dažām dienām Kijevas grāmatu tirgus atteicis dalību divām šādām izdevniecībām, kuras publicē nekvalitatīvus, bet patriotiskus darbus.

„Minētās izdevniecības nevērsās pie Ukrainas PEN pašas, bet viņu vārdā vairāki PEN biedri parakstīja vienotu vēstuli PEN valdei un pieprasīja iesaistīties šajā starpgadījumā. Šis ir sarežģīts gadījums, jo Ukrainas grāmatu tirgum ir tiesības uzņemt vai atteikt dalību savā izstādes teritorijā. Viena no izdevniecībām ir bēdīgi slavena ar to, ka publicē darbus, kurus sarakstījis līderis vienai no mazajām radikāli nacionālajām apvienībām. Viņa darbiem nav nekādas saistības, piemēram, ar toleranci – tieši otrādi, tie uzskaita iemeslus, kāpēc nevajag būt tolerantiem.”

Izrādās Ukrainā rakstnieki labprātāk izvēlas rakstīt ar savu vārdu, lai arī tas ir bīstamāk, ne pseidonīmu, savukārt lasītāji ir vairāk iecienījuši žurnālistu slejas un esejas.

„Līdz ar to katrs rakstnieks raksta atklāti, izmantojot savu vārdu, tādējādi cerot palielināt savu ietekmi lasītāju vidū,” bilst Kurkovs. „(..)

Taču kopumā ņemot, ukraiņu autori savu vislielāko nozīmi iegūst tad, kad publicē savas domas avīzēs vai tīmekļa vietnēs, nekā tad, ja apkopo un izdod tās grāmatā.”

Rakstnieks un scenārists Andrejs Kurkovs par Ukrainas PEN prezidentu tika ievēlēts pērnā gada nogalē, un vadības pienākumus viņam uzticēts veikt turpmākos divus gadus. Ukraina starptautiskajai rakstnieku organizācijai „PEN International” pievienojās 1989. gadā, savukārt pirms diviem gadiem Ukrainai bija iespēja organizēt PEN starptautisko kongresu Ļvovā.