Šogad aprit astoņi gadi kopš Rīgas Jūgendstila centra dibināšanas, kas datēta 2009. gada 29. aprīlī. Muzeja krājums no dažiem priekšmetiem izveidojies par unikālu jūgendstila kolekciju ar 6369 eksponātiem. Šajā laikā muzejā ir viesojušies vairāk nekā 180 000 apmeklētāju. Atzīmējot Rīgas Jūgendstila centra astoto gadadienu, šonedēļ pirmizrādi piedzīvos režisores Ināras Kolmanes īsfilma “Viesos pie Konstantīna Pēkšēna”.

„Muzejs atrodas Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī, paša Pēkšēna projektētā mājā. Radās doma atdzīvināt šos vēsturiskos cilvēkus. Izveidojām muzikālu īsfilmu, kas no agra rīta, sākoties Alberta ielā, izved cauri visam dzīvoklim, katrai istabai, katram stūrītim ar to tēlu starpniecību, kas tur dzīvo, mēģinot parādīt, kā viņi tur dzīvo – pats Pēkšēns, viņa kundze, kalponīte, Pēkšēna kundzes draudzene,” ar filmu “Viesos pie Konstantīna Pēkšēna” iepazīstina tās režisore Ināra Kolmane. Filmā parādās arī tā laika arhitekti un arhitektūras studenti. Lomas pamatā atveido muzeja darbinieki un korporācijas „Selonija” puiši. Tā ir korporācija, kurā darbojās arī Konstantīns Pēkšēns savulaik.

Ināra Kolmane, kas jau iepriekš sadarbojusies ar Rīgas Jūgendstila centru, atzīst, ka, saņemot uzaicinājumu veidot filmu, pirmās bijušas sajūtas, kā to vēlētos veidot. „Zinot, cik pedantiski un stingri ir muzeja darbinieki, bijis arī nedaudz bail. Viss rezultējies brīnišķīga sadarbībā,” atzīst režisore.

„Katra filmēšanas grupa varētu ilgoties pēc tādas sadarbības ar muzeju, kad mums tikai ļauts domāt asociatīvi, veidot pat tādu nedaudz manierīgu tam laikam atbilstošu īsfilmu, nevis atrādīt muzeju un lietas, ko apmeklētāji tāpat redz. Veidot filmu ar domu, ka tā uzaicina saprast, kas notiek muzejā. Vai arī atstāj pēcgaršu, ja esi bijis muzejā, ieraugot filmu, sajūti pavisam ko citu,” turpina režisore.

Rīgas Jūgenddtila centra direktore Agita Tipāne bilst, ka centra katru gadu dzimšanas dienu svin ar notikumu – šoreiz ar filmu.

Stāstot par muzeja izveidi, Agrita Tipāne atklāj, ka ideja pieder profesoram Jānim Krastiņam, un tālāk jau sekojis birokrātiski sarežģīts idejas materializēšanas process. Par muzeju šo gada laikā daudz interesējušies gan ārzemnieki, gan vietējie apmeklētāji, ja tagad apmeklētāju proporcijas ir ap 30 % vietējie apmeklētāji, 70 % - ārzemnieki, sākumā apmeklētāju proporcija bija pretēja.

Tāpat Agrita Tipāne skaidro, lai arī apmeklētāji zina, kas gaidāms muzejā, pozīcijas ar jūgendstilu pasaulē arvien jāiekaro gandrīz ar elkoņiem, jo pārējās Eiropas valstis nemaz negrib sevišķi savā pulciņā redzēt. „Cilvēki zina, ko viņi šeit redzēs, tomēr tas viņiem ir milzīgs pārsteigums, jo tik kvalitatīvu arhitektūru, tik daudz šīs arhitektūras un arī sādu muzeju cilvēki nav gatavi ieraudzīt. Kad viņi to ierauga, viņi ir sajūsmā,” stāsta Agrita Tipāne.

Sarunā Kultūras Rondo Agrita Tipāne arī atklāj, ja ik gadu centrs iegūst daudz priekšmetus kā dāvinājumu.  Katru gadu krājums papildināts ar 1000 vienībām. Tās ir unikālas lietas, jo tām ir vēsture. Pirkts priekšmets ir diezgan bezpersonisks.