Arvien vairāk cilvēku ik dienas iesaistās dažādu sociālo tīklu aktivitātēs – un ne tikai ar datora starpniecību vien. Pateicoties viedtālruņiem, savstarpēja saziņa un informācijas iegūšana ir tikai rokas stiepiena attālumā. Taču tas nebūt nav jauns fenomens – par sociālajiem tīkliem un medijiem varam runāt arī krietni senākas pagātnes kontekstā.

Apgādā „Zinātne” laists klajā pētījums „Asiņainā rītausma Parīzē. 1789. gada revolūcija kā mediju notikums”, kurā pētnieki Deniss Hanovs un Valdis Tēraudkalns analizē šī notikuma ietekmi ne tikai Francijas, bet arī citu Eiropas valstu kontekstā, uzrādot preses un citu tālaika komunikācijas līdzekļu nozīmi sabiedrības viedokļa veidošanā. Monogrāfijā 1789. gada franču revolūcija uzlūkota kā Eiropas mēroga mediju notikums, izgaismojot tā atstāto iespaidu uz citu Eiropas valstu intelektuāļu aprindām.

Revolūciju pētījumā uzskata kā sabiedrības emociju projekciju uz tā brīža notikumiem Francijā, kā avotus izmantojot ne tikai tālaika preses izdevumus, bet arī ceļotāju piezīmes, aculiecinieku vēstules un dienasgrāmatas, kā arī revolūcijas atbalstītāju un noliedzēju teorētiskos darbus.  

Humanitāro zinātņu doktors un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors, maģistra studiju programmas direktors Valdis Tēraudkalns kopējā monogrāfijā analizē, kā revolūcijas piekritēji un oponenti skaidroja tās diskursa pamatjēdzienus – brīvību un tiesības. 

Sarunu ar abiem pētniekiem skaidrojam, kur gūta ierosme ķerties pie pētījuma tēmas un iedziļināties tajā, meklējot sabalsojumus ar mūsdienu sociālpolitiskajām norisēm.