Jānis Akuraters, Kārlis Skalbe, Edvarts Virza. Dzejnieku-strēlnieku atmiņas par Pirmo pasaules karu Radioteātra jauniestudējumā „Ziemassvētku nakts kaujas laukā”. Kultūras Rondo studijā režisors Viktors Jansons un komponists Jānis Ķirsis.

1916.gada rudenī latviešu dzejnieki Jānis Akuraters, Kārlis Skalbe un Edvarts Virza brīvprātīgi iestājās latviešu strēlnieku pulkos.

Radioteātrī tapis iestudējums “Ziemassvētku nakts kaujas laukā…” divās daļās: “Elēģija sapnim” un „Café Spleen”. Tas vēsta par strēlnieku – dzejnieku un mākslinieku – kara situācijā pašu radīto „cilvēcisko patvērumu”, kad vakaros kādā lauku pirtiņā, viņi pulcējās kopā, dzēra tēju, dziedāja un runāja par dzīvi un mākslu „viņpus” kara lauka. Mūzika – rudens lietus sanēšana uz jumta, – nebeidzama dziļa dabas spēle, kuras takti sita lielgabali caurām naktīm un kuru apgaismoja Latvijas sadegošo māju ugunsgrēki, cilādamies kā sarkani karogi…

Iestudējums Latvijas Radio ēterā skanēs 10. un 11. novembrī 17.05.

“Nezina šos tekstus, ne dienasgrāmatas, ne dzeju. Varbūt speciālisti, bet arī viņi nezina kontekstu. Šķietami liekas, ka tā dzeja un proza ir drusciņ vājāka nekā Čaka “Mūžības skartie” vai Aleksandra Grīna “Dvēseļu putenis”,” stāsta režisors Viktors Jansons.

“Bet te ir kaut kas vairāk, te ir tas, ka šos trīs izcilos dzejniekus uzaicināja Jukums Vācietis 5. Zemgales strēlnieku pulkā. Uzaicināja ar nodomu, ka jums ir jānāk pirmajās rindās un jāskatās, kas notiek karalaukā. Jums jāredz, kā krīt karavīri, kā viņi tiek ievainoti, kā viņi mirst, jums jāuzraksta pēc tam savās dienasgrāmatās un dzejās, lai katrs saimnieks pēc kara varētu šos tekstus lasīt kā svētos rakstus saimei priekša,” turpina Jansons.

“Manuprāt tieši šis motīvs ir pats nozīmīgākais šajos tekstos, tajā, ko viņi ir izdarījuši. Tie ir apbrīnojami godīgi. Viņus iesauca 23. novembrī, jau 24. decembrī viņi jau izgāja kaujas laukā pirms Ziemassvētku kaujām un viņi visu pieraksta dienasgrāmatās un dzejā.”

Savā dienasgrāmatā 1916. gada 23. novembrī Jānis Akuraters raksta, ka viņam bijusi saruna ar latviešu virsniekiem par veicamajiem uzdevumiem, un viens no tiem – kara hronikas rakstīšana. Un latviešu pulku vēsture ir jāuzraksta tā, ka katrs saimnieks vēlāk to var lasīt svētdienas rītā savai saimei priekšā kā dievvārdus. Tā bija īpaša latviešu karavadoņu, pirmkārt, 5. Zemgales pulka komandiera Jukuma Vācieša, stratēģija savā karapulkā iekļaut dzejniekus, māksliniekus, mūziķus, neliekot tiem kaujās būt pirmajās kareivju rindās, bet nosūtot pildīt sanitāra, korespondenta, kara hronista pienākumus, liekot šiem izsmalcinātajiem, jūtīgajiem, estētisko pārdzīvojumu alkstošajiem redzēt kara nežēlību, līķu kaudzes, nāvi un karavīru drosmi un tādā situācija runāt patriotiskā mākslas valodā, kas iedvesmotu latviešu strēlniekus. Tas bija ceļš uz savu Latvijas valsti.

Iestudējuma scenārija autori – Viktors Jansons un Maira Valtere, režisors – Viktors Jansons. Iestudējumā darbojas Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš. Komponists – Jānis Ķirsis. Piedalās muzikālā grupa “Art-i-Shock” – Agnese Egliņa, Elīna Endzele, Guna Šnē. Soliste Rūta Dūduma.