Šodien atvadīšanās no aktiera, režisora, pedagoga un rakstnieka Kārļa Pamšes.

Kārlis Pamše bija nebeidzams stāstnieks, Zigfrīds Muktupāvels viņa stāstus klausījās 2010. gada rudenī, kad Kārlis Pamše „Spēlmaņu naktī” saņēma balvu par mūža ieguldījumu Latvijas skatuves mākslā. Šajā raidījumā tikai daži fragmentiņi – par teātra spēlēšanas sākumiem un radio klausīšanos.

"Jādomā, ka teātra ’’ģifts’’ jau bija manī iesūkusies no redzētajām izrādēm, no skolas sarīkojumiem , kur pats biju smiņķa smaku paostījis, bet nu Lielais Treicis man nopietni lika padomāt: ja jau viņa Pēteris astoņu zirgu zemi, kviešus un bekonus ir ar mieru mainīt pret to, kas saucas Teātris...”

Pēc šīs nopietnās domāšanas  Kārlis Pamše devās uz Rīgu  apgūt pirmās iemaņas teātra mākslā, iestājās Zeltmata kursos, bet pēc to slēgšanas turpināja mācīties Teātra skolā pie Jāņa Zariņa.  Vēl  mācījās pie Viļa Lapenieka, Rūdolfa Baltaisvilka, Jurija Jurovska studijā, bet mācības  beidza  Drāmas teātra studijā, un teātrī arī palika. Par iespēju strādāt šajā teātrī Kārlis Pamše ir teicis: ’’Man sapnis pārauga visus cerību dzietus: es biju lielu radošu personību draudzē.’’ Šajā teātrī nostrādāja vairāk nekā divdesmit gadus, no 1944. līdz 1965.gadam,sākumā kā aktieris, bet no 1953. gada kā režisors.  Mākslinieku vilināja režija, un turpmākais radošais darbs tika veltīts šai  jomai.  Tas māksliniekam bija nozīmīgs radošais periods. Par savām veiksmēm Drāmas teātrī Kārlis Pamše uzskata A. Kasonas ‘’Trešo vārdu’’(1956.), kas iekaroja skatītāju mīlestību, ’’Amerikāņu traģēdiju’’ un A.Čehova ’’Kaiju’’. Pēdējā deva morālu gandarījumu, jo ar šīs izrādes fragmentiem teātris piedalījās  Čehova simtgades svinībās Maskavā Kremļa teātrī. Nākamais  nozīmīgākais Kārļa Pamšes radošais posms saistīts ar Rīgas Operetes teātri, kurā viņš sāka strādāt no 1966. gada par režisoru, bet no 1978. līdz 1989. gadam bija galvenais režisors. Operetes teātrī  K. Pamše debitēja  ar K. Portera muzikālo komēdiju ’’Skūpsti mani, Ket!’’ 1967. gadā. Iestudētas gan klasiskās operetes, gan oriģināldarbi. Sadarbībā ar G.Ordelovski radījis  mūziklu ’’Peldētāja Zuzanna’’ pēc A.Upīša darba (1968.). Lielu gandarījumu māksliniekam deva R. Paula mūzikla ’’Māsa Kerija’’ iestudējums latviešu un krievu trupā, kuru pēc T. Dreizera romāna motīviem pats arī dramatizēja. Spožus panākumus šis iestudējums guva ne tikai Latvijā, bet arī  Maskavā, Ļeņingradā un citur. Kā režisors darbojies arī  Radioteātrī, rakstījis raidlugas, scenārijus radioraidījumiem. Mākslinieks Kārlis Pamše bija pazīstams arī kā aizrautīgs stāstnieks ,kura  priekšnesumā  netrūka fantāzijas, humora ,asprātības. Viņa talants izpaudās arī rakstniecībā.  Pirmā dzejoļa publikācija parādījusies  jau 1935. gadā. Vēlāk publicēti raksti par teātri, kam seko grāmatas  par aktieriem: ‘’Nemierā ar sevi’’ par  aktrisi Ludmilu Špīlbergu (1966.), par Antu Klinti ’’Tā nebija lietaina diena’’(1974.), atmiņu krājums ‘’Paliksim kopā’’(kopā ar A.Torgāni,1994.),stāsti par skatuves māksliniekiem  Ā. Alunānu, D. Akmentiņu, A. Mierlauku u.c. Sastādīti atmiņu krājumi par A. Amtmani - Briedīti  (1971), J. Zāberu (kopā ar S. Vēriņu,1980.). Atmiņas ”Mana īsbiogrāfija, kas izvēršas garumā 33 notikumos’’(1999), ’’Es zagu’’ (2004). Uzskaitījumu varētu turpināt, bet jāmin vēl kāda joma, kurā mākslinieks ir darbojies. Paralēli darbam teātros Kārlis Pamše strādājis par aktiermākslas pedagogu Teātra fakultātē.