Apgādā „Jumava” nupat iznācis kultūrvēsturiski nozīmīgs izdevums „Eposs par Gilgamešu”, ko atdzejojis Ilmārs Zvirgzds. Šis ir eposa pirmais izdevums latviešu valodā, tulkots tieši no senajiem avotiem, nevis izmantojot jau esošus tulkojumus no krievu, angļu vai citām valodām.

Babiloniešu poēma, kuras centrālais motīvs ir pārdomas par nāves neizbēgamību, tiek uzskatīta par visas cilvēces kultūras mantojumu un ietekmējis neskaitāmus literāros darbus. Latviešu izdevuma māksliniecisko koncepciju un ilustrācijas īpašā autortehnikā veidojuši mākslinieki Lilija Dinere un Roberts Diners.

Eposs par Gilgamešu tiek datēts ar aptuveni 2100. gadu pirms mūsu ēras un tiek uzskatīts par senāko saglabājušos literatūras pieminekli pasaulē. Tas akadiešu valodā uzrakstīts uz 12 plāksnītēm. Akadiešu valoda pēc cilmes semītu valoda ir galvenās senās Babilonijas un Asīrijas rakstu, saziņas ierēdniecības un reliģisko tekstu valoda.

Eposa, tulkotājs, kā arī izdevuma komentāru un ievada autors ir seno valodu pētnieks, literāts un tulkotājs Ilmārs Zvirgzds. Grāmatas atvēršanā ar video starpniecību, jo pašlaik viņš mīt Kanādā, Ilmārs Zvirgzds apliecināja savu interesi par eposu.

"Interese par Gilgameša eposu man radās jau pirms daudziem gadiem, kad studēju Vācijā, Tībingenes universitātē gan ēģiptiešu tekstus, gan akadiešu tekstus. Vēl jo vairāk pirmā ierosme īstenībā eposa tulkošanai naudas no maniem skolotājiem Ulža Bērziņa un Joela Veinberga, pie kura mācījos Rīgā, Brīvajā Ebreju universitātē,” atklāj Ilmārs Zvirgzds.

Gilgameša eposā aprakstīti šumeru pilsētvalsts Urukas valdnieka Gilgameša varoņdarbi. Ieskatam Ilmārs Zvirgzds Nolasa fragmentu no sestās plāksnītes, kur dieviete Ištara pamana Gilgameša daiļumu un iekāro viņu sev par vīru bet Gilgamešs viņai atsaka. Vēlākie autori daudzus gadu tūkstošus pēc tam ietekmējušies no eposa par Gilgamešu. Šai domai pievienojas grāmatas māksliniece Lilija Dinere, kura vairākkārt strādājusi pie seno literāro pieminekļu ilustrācijām.

“Īstenībā mūsu visu Rietumu civilizācijas pamats ir, lūk, šī Divupes kultūra. Tā ieiet Bībelē, tā ieiet kristietībā, tā ieiet mūsdienu cilvēku domāšanā, pat neapzinoties,” uzskata Lilija Dinere.

“Tas eposs ir meklējums. Man tas bija ļoti aktuāls. Tie ir meklējumi: dzīves, jēgas, draudzības, mīlestības, lepnuma un pazemības, nāves priekšā, nāves pieņemšana un nemirstības meklējumi. Tas viss ir tas ceļojums, ko Gilgamešs, zaudējot savu lielo draugu Enkidu, kas bija tā kā viņa alter ego un pretmets, kas bija mežonīgs. (..) Un viņš sastop dažādus personāžus, kurus vēlāk mēs sastopam Bībelē, tur ir Noass, bet ar citu vārdu, tur plūdi, tur ir visi tie motīvi, kuri vēlāk ir gan Ījaba grāmatā, gan Bībeles pamattekstos un meklē to nemirstību, kas it kā zieds un kuru viņš atrod, bet zaudē,” skaidro Dinere.