Baltijas valstu Rakstnieku savienību pārstāvji diskutē par sadarbību

Pagājušajā nedēļā Rīgā, projekta “Baltijas valstu rakstnieku savienību sadarbības tīkls” ietvaros, ieradās Lietuvas Rakstnieku savienības un Igaunijas Rakstnieku savienības delegācijas: rakstnieki, dzejnieki un tulkotāji.

Festivāla „Prozas lasījumi” laikā vēl bez Baltijas autoru lasījumu vakara notika arī seminārs tulkotājiem, tāpat tiek strādāts pie tulkotāju meistardarbnīcu nometnes izveides. Notika arī sarunas par turpmākas sadarbības veicināšu starp Baltijas valstu rakstnieku savienībām, autoru apmaiņu, savstarpējo tulkojumu veicināšanu un citu sadarbību literatūras jomā.

„Interesantākais, ka, neraugoties uz lielo kaimiņu draudzību, rakstnieku savienības īpaši kopīgus projektus nav realizējušas. Tīts Aleksejevs bija izrēķinājis, ka mēs pēdējo reizi esam tikušies vēl padomju laikā. Šī ir pirmā reize, kad īstenojam mūsdienīgu projektu. Tas devis daudz. Sadarbība gada laikā ir uzplaukusi faktiski tukšā vietā kā sēkliņa, ko ieliec puķu podā un ir uzplaucis košs zieds. Sadarbība ir daudzveidīga,  tā ir ideju apmaiņa, gan konkrētu projektu īstenošana,” skaidro Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs Arno Jundze.

Šī gada rudenī triju Baltijas valstu premjeri parakstīja savstarpēju vienošanos par Baltijas kultūras fonda izveidi, kurš dibināts jaunu un paplašinātu kultūras iniciatīvu radīšanai. Paredzēts, ka katra valsts veic gadskārtēju fonda iemaksu 100 000 eiro apmērā. Viens no darbības virzieniem, kuru finansēs fonda līdzekļi, ir Baltijas valstu literatūras tulkošana un savstarpēja popularizēšana.

„Igaunijā ilgu laiku ir bijusi plaisa starp latviešu un lietuviešu literatūru, un es domāju, ka tām būtu savstarpēji jāsarunājas un jāpapildina vienai otru. Es domāju, ka šis

sadarbības projekts ir svarīgs vispirmām kārtām tāpēc, ka caur to mēs viens otru labāk iepazītu. To var izdarīt, palielinot tulkojumu skaitu; līdz ar to stāsts nav tik daudz par rakstniekiem, kā par tulkotājiem un lasītājiem, kas šo savstarpējo sapratni var paplašināt,” uzskata Igaunijas Rakstnieku savienības vadītājs Tīts Aleksejevs.

Aleksejevs līdzšinējo sadarbību vērtē kā ļoti sporādisku.

„Mums jānotur šis sadarbības tilts ar Latviju un Lietuvu, jo jūs esat mūsu kaimiņi. Abām valstīm ir lieliska Eiropas rakstniecības tradīcija, gan romāna, gan noveles izpratnē. Es uzskatu, ka igauņu lasītājam par to būtu jāuzzina arvien vairāk. Lai to paveiktu, mēs pulcēsim darbam tulkotājus un veidosim Baltijas Asamblejas balvu ieguvušo autoru tulkojumu sēriju. Es uzskatu, ka tas visu triju valstu lasītājiem būs liels ieguvums,” atzīst Aleksejevs.

„Pirmkārt, es vēlētos pateikties Latvijas Rakstnieku savienībai, kura iniciēja šo Baltijas rakstnieku savienību sadarbības projektu. Arī mēs Lietuvā esam izjutuši nepietiekamu kontaktu ar savām kaimiņvalstīm. Ar nožēlu jāatzīst, ka ir veikti pavisam nedaudzi latviešu un igauņu literatūras darbu tulkojumi,” atzīst Lietuvas rakstnieku savienības vadītāja Birute Jonuškaite.

Jonuškaite norāda, ka ir pieņemts lēmums par atsevišķa fonda izveidi, kurš ik gadu finansēs Baltijas Asamblejas apbalvoto darbu tulkojumus, līdz ar to veidosies grāmatu sērija, kuru vajadzēja izveidot jau daudz agrāk.