“Barbars Parīzē” - Andreja Kurcija iedvesmota mākslas izstāde Francijā

Novembrī un decembrī Parīzē, Rikāra mākslas fonda galerijā skatāma Latvijas valsts simtgades laikmetīgās mākslas izstāde “Barbars Parīzē”. Izstādes vadmotīvs ir Latvijas 20.gadsimta trīsdesmito gadu rakstnieka un literatūras kritiķa Andreja Kurcija radošais veikums.

„Bijām izdomājuši, ka gribam veidot saikni ar Franciju, tieši Parīzi. Bijām ieradušies vairākas reizes, lai veiktu pētījumus, saprastu mākslas vidi Francijā, veidotu kontaktus,” izstādes kuratore Maija Rudovska skaidro, kāpēc tās veidošana prasījusi ilgu laiku – četrus gadus.

„Tas  nebija viegli, jo mākslas vide Francijā ir sadalīta, ir jāatrod labie kontakti, ar kuriem var sadarbību attīstīt. Tas paņēma divus gadus, tad sapratām, kur ved projekts. Kad bija iespēja piesaistīt simtgades finansējumu, bija skaidrs, ka varam realizēt un piedāvāt franču pusei,” turpina Rudovska.

Laikmetīgās mākslas izstāde pulcē gan Eiropā atzītus latviešu, gan ārzemju māksliniekus. Izstādē piedalās Tatjana Daneberga, Viržils Fress (Virgile Fraisse), Signe Frederiksena (Signe Frederiksen), Gijoms Maro (Guillaume Maraud), Anna Stīna Treumunda (Anna Stina Treumund), Viktors Timofejevs, Evita Vasiļjeva.

Izstāde “Barbars Parīzē” savu nosaukumu aizguvusi no vēl vienas Kurcija grāmatas: dzejas krājuma, kas atspoguļo dzīvi Parīzē plaukstošajā 20. gadsimta sākumā. Krājumā Kurcijs atklāj autsaidera skatījumu: grāmatas liriskais varonis maldās franču valodā un kultūras kodos, taču šī pazemojošā situācija drīz mainās, kad viņš piedzīvo dažādu kultūru savstarpējo bagātināšanos, ko Parīze piedāvā. Tieši to īpašo attiecību dēļ, kādas ar šo pilsētu bija Andrejam Kurcijam un viņa laikabiedriem, Parīze izvēlēta par projekta norises vietu.

„Manuprāt, šis vārds [barbars] ir ļoti poētisks. Literatūras kontekstā vārdam „barbars”, sākot jau no latīņu valodas cilmes Romas impērijas laikos ir izveidojies ļoti biezs vēsturisks slānis. Andreja Kurcija grāmatā „Barbars Parīzē” mēs varam samanīt daudz atsauču uz pasaules literatūru. Izmantojot dzeju, viņš dalās ar personisko pieredzi, bet dara to globālā mērogā, runājot par problēmām, ar kurām var saskarties gandrīz ikviens: ko nozīmē būt svešiniekam pilsētā, kā šīs sajūtas var ietekmēt radošu personību,” vērtē izstādes kuratore no Francijas puses  Barbara Sirjeksa.

Vēl viens izstādes kurators kino režisors Joahims Hamu atklāj, ka dgtavojot izstādi, meklēti mākslinieki, kuru darbi atbilstu uzstādījumam par „aktīvo mākslu”, kuri meklē un cenšas nodefinēt savu vietu mākslas pasaulē un sabiedrībā vispār. Tāpēc izstādes tapšanas procesā ļoti svarīgs bijis individuāls dialogs ar katru mākslinieku.

Izstāde ir viena no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Latvija100 iniciatīvām, kas veidota sadarbojoties Kim? Laikmetīgās mākslas centram, Ricard fondam un izdevniecībai Paraguay Press. Izstādi iespējams apskatīt līdz 22. decembrim