Februāra nogalē Rīgā bija ieradusies čehu rakstniece Bianka Bellova. Iemesls - nesen latviešu valodā izdevniecībā „Pētergailis” iznācis viņas ceturtais romāns „Ezers”. Darbs, kas tulkots 20 valodās un saņēmis vairākas balvas, tai skaitā Eiropas Savienības Literatūras balvu 2017.

"Parasti ir ļoti grūti aprakstīt precīzi, kā ideja rodas. Reizēm var gadīties rakstniekam, kāda ideja galvā perinās 40 gadus. Es nekad nevaru zināt, kāda doma manā galvā paliks, bet kāda izgaisīs, teiksim, pēc 10 gadiem.

Grāmatas "Ezers” ideja radās, kad žurnālā "National Geographic” ieraudzīju attēlus ar Arāla jūru, kura izžūst. Fotogrāfijas uz mani atstāja tik dziļu iespaidu, ka radās ideja uzrakstīt stāstu par mazu puisēnu, kurš dzīvo liela ezera krastā. Tas bija tikai impulss.

Šī grāmata nav par Arāla jūru, svarīgākais bija atspoguļot problēmu,” ar savu darbu iepazīstina Bianka Bellova.

Diena, kad Rīgā ieradusies Bianka Bellova, rakstniecei ir saplānota, intervija televīzijai, tikšanās ar žurnālistiem Čehijas vēstniecībā, pēc tam jādodas uz grāmatas „Ezers” atvēršanas svētkiem. Sarunai ar Latvijas Radio ir atvēlēts laiks pirms došanās uz nākamo notikumu, kas saistīts ar grāmatas „Ezers” iznākšanu latviešu valodā. No čehu valodas to tulkojusi Halina Lapiņa. Savukārt sazināties ar rakstnieci palīdz Nadežda Kopoloveca.

Sarunas sākumā Bianka Bellova saka, ka viņai ļoti patīk, kā skan latviešu valoda. To ir patīkami dzirdēt. Savukārt mans pirmais jautājums ir par rakstnieces saknēm, kas kā zinu sniedzas Balkānos, Bulgārijā. Pati autore dzimusi un dzīvo Prāgā.

"Romāna galvenā ideja bija atspoguļot, kādi cilvēki dzīvo pie ezera un cik ļoti viņi ir atkarīgi no tā. Viņi ir zvejnieki vai fermeri un ir atkarīgi no ezera ūdens, un kas ar viņiem notiek, piemēram, ja ezers sāk izžūt. Tas nozīmē, ka sabiedrība, kas dzīvo pie šī ezera, ka viņu dzīves veids mainās un sabrūk. Tas nozīmē, ka šī ezera stāsts ir tas lielais stāsts un uz tā fona attīstās arī mazā puisēna stāsts. Un šis puisēns meklē savu māti,” par romānu turpina Bellova.

Bianka Bellova par romānu „Ezers” apgalvo, ka nebalstās ne uz kādām politiskajām sistēmām un savu darbu sauc par antiutopiju. Šajā ziņā literatūrkritiķi to salīdzina ar Džordža Orvela „1984”.