Raidījumā Kultūras Rondo saruna par šī gada Cēsu mākslas festivālu „Skaņa, ko redzam, telpa, ko dzirdam”. Četrpadsmit gadu laikā festivāls ir kļuvis par vienu no ievērojamākajiem vasaras kultūras notikumiem. Par mākslu, mūziku un kino saruna ar festivāla mūzikas programmas līdzautori un vadītāju Indru Lūkinu, vienu no festivāla mākslas sadaļas veidotājām, kuratori Žaneti Skaruli un Cēsu mākslas festivāla direktoru Juri Žagaru.

Četrpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls noritēs līdz 28. augustam.

Aizvadītajā sestdienā, 25.jūlijā, tas aizsākās ar vizuālās mākslas izstādes „Skaņa, ko redzam, telpa, ko dzirdam” atklāšanu Cēsu laikmetīgās mākslas centrā, kora „Kamēr...” muzikālu piedzīvojumu un Latvijas Mākslas akadēmijas SEB stipendijas glezniecībā izstādes atklāšanu.

Šogad Cēsu mākslas festivāla sagatavošanas posms saistījās ar lielu neziņu, drīkstēs vai nedrīkstēs saistībā ar Covid-19 sakarā noteiktiem ierobežojumiem. Festivāla  programma ir pārveidota praktisku iemeslu dēļ, jo nevar ierasties viesmākslinieki no ārzemēm, nevar plānot tik lielu orķestra sastāvu, kā bija iecerēts sākotnēji.

Indra Lūkina atzīst, ka ierobežojumu dēļ mūzikas sadaļā pārcelts R.Vāgnera operas "Valkīra" fragmentu iestudējums. Tas pārcelts uz nākamo gadu.

Žanete Skarule atzīst, ka šī gada festivālā izstāde, ko sāka plānot jau pirms diviem gadiem ar internacionālu mākslinieku un kuratoru sastāvu, ir transformējusies un ir tapusi par solidarizācijas aktu ar Latvijas māksliniekiem.

Juris Žagars bilst, ka šogad festivālu organizēt nebija grūtāk, ka citus gadus. Grūtības rada neziņa un tas, ka daudz ātrāk jāreaģē uz izmaiņām. Tajā pašā viņš apbrīno visu iesaistīto elastību, reaģējot uz izmaiņām. Agrāk tas nebūtu iespējams. 

Ar festivāla programmu var iepazīties internetā.