Kinokritiķis Dmitrijs Rancevs lasītājiem un kino karsējiem piedāvā savas recenzijas un apceres gan par Eiropas un pasaules, gan arī Latvijas kino interesantākajiem sasniegumiem. Tās apkopotas krājumā „Meditācijas un precizējumi”, kas pieejams gan latviešu, gan krievu valodā lasošajiem.

"Šodien ir tā, ka katrs pats par sevi režisors, pats par sev fotogrāfs, un arī par kritiku to var teikt, ir ļoti daudz visādu blogeru un sociālajos tīklos visi raksta par kino. Un tur notiek tā izvēle, ko skatīties. Mans lauciņš ir cits, es redzu tā,” sarunā Latvijas Radio raidījumā „Kultūras Rondo” atzīst Dmitrijs Rancevs.

Dmitrija Ranceva jaunajā krājumā "Meditācijas un precizējumi" aptvertas aizvadītās desmitgades recenzijas un apceres, kā arī iztēlotas un reālas sarunas ar kino profesionāļiem. Raksti veltīti tādiem režijas dižgariem kā Larss fon Trīrs, Mihaels Haneke, Paolo Sorentīno, Fransuā Ozons un Andrejs Zvjagincevs. Tāpat savu vērību autors pievērsis mūsdienu Latvijas kino un režisoriem Jevgeņijam Paškevičam, Dāvim Sīmanim, Lailai Pakalniņai, Inārai Kolmanei, Aikam Karapetjanam, Jānim Putniņam un Renāram Vimbam.

"Man ļoti svarīga ir tāda izjuta, ka kritiķis un režisors dara kopīgu darbu un padara šo visu kinematogrāfisku telpu dziļāku un interesantāku,” atzīst Rancevs „ Tas ir koleģiāls darbs, tāpēc šodien vispār nav būtiski, vai ir tā lente vai nav. Tāpēc mēs esam vēl tuvāk esam režisoriem.”

„Bet ir arī medaļas otra puse, mēdz teikt, ka kritiķis ir tas, kurš neprot filmēt. Šim es nepiekrītu, jo pats jēdziens kritika nenozīmē kaut ko izlamāt vai līdzīgi. Tas nozīmē izanalizēt, saprast, kas notiek šai filmā jēdzieniskajā līmenī,” turpina Rancevs.

Rancevs skaidro, ka viņu aizrauj kino analizēšana.

„Man tas patīk, man tas pašam ir interesanti, man liekas, ka jādara to, kas tev pašam interesanti, un noteikti atradīsies cilvēks, kuram tas būs interesanti. Bet tur tā lieta, ka šobrīd kritika jau nav vērsta uz to, lai orientētu skatītāju, ko viņš vēlas skatīties, ko nevēlas. Tas ir vairāk par to, ka tiešām kaut ko saprast, nevis izvēlēties. Tas jau ir nākamais solis uz priekšu,” vērtē Rancevs.