No 4. līdz 13. septembrim Rīgā un citur Latvijā norisināsies ikgadējais starptautiskais dzejas festivāls Dzejas dienas. 

Septembris ir arī Dzejas dienu mēnesis. Jau 55. gadu! Par dzejas derīguma termiņu un Dzejas dienu moto “Dzeja dziedē!” Kultūras Rondo savu versiju piedāvā dzejnieki Krista Anna Belševica, Henriks Eliass Zēgners un Edvīns Raups. Sazināsimies arī ar dzejnieci Elvīru Blomu.

Jau 55 gadus Dzejas dienas ir viens no nozīmīgākajiem septembra notikumiem Rīgas un Latvijas kultūras dzīvē. Arī šogad Dzejas dienas pulcēs dzejniekus un dzejas cienītājus, ļaujot baudīt gan tradicionālus Dzejas dienu pasākumus, gan piedāvājot jaunus formātus, kādos klausīties un uztvert dzeju. Savā 55. gadadienā Dzejas dienas tikušas arī pie dāvanas – mākslinieka Alekseja Muraško veidotas vizuālās identitātes un atjaunota logo, kuram par pamatu ņemts Raiņa rokraksts.

Kultūras Rondo ievadot stāstu par Dzejas dienām skan ieraksts no Latvijas Radio. Tas ir 1968. gada Dzejas dienu sarīkojuma ieraksts Rakstnieku savienībā. Sarīkojumu vada Imants Ziedonis.

Bet kas ir dzeja šodien?

Krista Anna Belševica atzīst, ka "dzeja man ir viss, es varu komunicēt ar citiem, es varu komunicēt ar sevi, es varu radīt jaunas formas, meklēt jaunu saturu.

Ar dzeju man vienkārši nekad, nekad vēl nav palicis garlaicīgi".

"Mēs šogad sākam, ka dzeja dziedē. Tas ir šī gada festivāla moto, un tam ir īss pavadteksts. Kāpēc mēs izvēlamies dzeju, kāpēc jūs izvēlaties mūziku, vai kāds cits izvēlas dejot baletu, tas, man liekas, zināmā mērā ir neatbildams jautājums," atzīst Henriks Eliass Zēgners. "No otras puses, man šķiet, ka tas nolūks ir viens un tas pats. Lai vai kā, mēs viņu definētu, ka tā ir viena un tā pati kaut kāda izpausme, ko mēs meklējam un kas katram dzimstot, augot, kas viņu pasliec vienā vai otrā virzienā. Tās var būt nejaušības un kādi konkrēti notikumi, bet tas, man šķiet, pat nav tik svarīgi."

"Gan dzeja, gan māksla dziedē un tas saskan arī ar to, ko teica Krista, ka pieredzot mākslu, pieredzot dzejoli, pieredzot koncertu, tu nokļūsti tajā vietā, kur tu vairs neesi vientuļš, kurā tu tomēr saslēdzies kopā ar kādu citu, tu saproti, ka ir arī tā pavisam specifiskās sajūta, ko ir uzķēris kāds cits," turpina Henriks Eliass Zēgners.

"Es uzskatu, ka cilvēks tomēr ir paredzēts mijiedarbībai ar citiem, un tas brīdis, kad šādā veidā spējam ar citu saslēgties kaut kādā vienotā tīklā, tas ir brīdis, kas stāv pretī visam, kas pasaulē ir ļauns, un no turienes nāk arī tā dziedēšana."

"Turpinot Henrika teikto varētu bilst, ka dzejas rakstīšana ir ļoti dziedinošs process, īpaši ņemot mūsdienu savādos un smagos, un interesantos apstākļos, kad ļoti daudz jaunieši cieš no psihes kaitēm, tas būtu ļoti veicinoši," vērtē Edvīns Raups.

"Dzeja arī pieder pie tiem mākslas žanriem, tāpat kā mūzika, es domāju, vairāk dzejas runāšana, kā dziedāšana un dejošana, vārdu sakot, šie mākslas žanri, kuros ir nepieciešama cilvēka dzīva izpausme,

ir tie, kuros parādās šis noslēpums, kur tu vari ieraudzīt šo noslēpumu vai duendi vai spēku, kas virza tevi un virza pasauli, kur notiek šī mijiedarbība dzīvā sarunā."

 

Šis ir trešais gads, kopš Dzejas dienu rīkošana ir īpaši izveidotās Dzejas dienu padomes rokās; šogad padomes locekļiem Arno Jundzem, Ērikai Bērziņai, Aivaram Eipuram un Jeļenai Budancevai pievienojies arī dzejnieks Henriks Eliass Zēgners. Viņš arī autors festivāla šī gada sauklim "Dzeja dziedē!", kas aicinās paraudzīties gan uz festivālu, gan dzeju kā indivīdu un sabiedrību dziedējošu fenomenu.

Savukārt jau otro gadu pēc kārtas festivālam būs sava vēstniecība peldošajā mākslas centrā Noass uz AB dambja, kurā norisināsies vairāki festivāla pasākumi, tostarp atklāšana, diskusijas un meistardarbnīcas. Šobrīd oficiālajā programmā Rīgā ieplānoti jau vairāk nekā 25 pasākumi, bet vēl līdz 1. septembrim ikviens aicināts pieteikt savus gan Rīgā, gan reģionos notiekošos Dzejas dienu pasākumus, kas tiks pievienoti festivāla satelītprogrammai. Šogad starptautisko noti festivāla programmā iekrāsos dalībnieki no Baltijas valstīm.

Ar Dzejas dienu programmu var iepazīties internetā.