Dzejas dienu viesis - lietuviešu dzejnieks Toms Venclova

Dzejas dienu programma literatūras cienītājiem uzdeva ne to vieglāko uzdevumu – pasākumu bija tiešām gana daudz, tāpat arī norises vietas, uz dažiem pasākumiem ceļš bija jāmēro arī vilcienā uz Jūrmalas pusi. Viens no simboliskā ziņā īpašākajiem vakariem bija Baltijas dzejas vakars, kurš bija veltīts triju kaimiņvalstu simtgadēm un kurā ar lasījumiem uzstājās galvenokārt lietuviešu un igauņu dzejnieki, viņu darbus latviešu valodā klausītājiem piedāvāja mūsu tulkotāji un atdzejotāji. Starp uzlūgtajiem viesiem bija arī lietuviešu dzejnieks Toms Venclova.

Kaut arī radošajā sfērā hierarhiski iedalījumi mēdz vairāk kaitēt, nekā darīt labu, šķiet, ka Toms Venclova tomēr ir dēvējams par starptautiski vispazīstamāko lietuviešu dzejnieku. Venclova dzimis 1937. gadā, arī viņa tēvs Antans Venclova bija dzejnieks, savukārt padomju laikā – ietekmīgs politiķis. Toms Venclova savas radošās darbības laikā sadraudzējies ar Annu Ahmatovu un Borisu Pasternaku, tāpat arī ar dzejnieci un cilvēktiesību aktīvisti Natāliju Gorbaņevskaju un vienu no slavenākajiem krievu emigrantiem-intelektuāļiem Josifu Brodski.

Paša Venclovas darbi Lietuvā netiek izdoti, ja nu vienīgi tā dēvētajā samizdata ceļā. 1972. gadā beidzot atļauts iznākt viņa pirmajam dzejoļu krājumam “Valodas zīme”. 1977. gadā savas radošās, bet varas režīma acīm – pretvalstiskās darbības dēļ viņš ir spiests emigrēt. Sekojot poļu dzejnieka un dižgara Česlava Miloša aicinājumam, Venclova sāk pasniegt Bērklija Universitātē Kalifornijā un neatgriežas Lietuvā līdz pat tās neatkarības atgūšanai 1991. gadā.

Strādājis arī par Austrumeiropas literatūras pasniedzēju Jeila Universitātē, Toms Venclova ir vairāku Eiropas universitāšu goda doktors, publicējis gan dzeju, gan esejas un pārspriedumus par literatūrzinātni un valodniecību. Darbi tulkoti gan angļu, gan lielākajās Eiropas valodās. Latvijas Tomu Venclovu pirmais atdzejoja Hermanis Majevski Majevskis žurnālā “Avots”, pēc tam viņš kļuva par vienu Pētera Brūvera favorītiem. Sekoja publikācijas laikrakstā “Literatūra un Māksla”, žurnālos “Karogs” un “ “Luna”. Dažus dzejoļsu no Venclova pēdējo gadu veikuma tulkojis Jānis Elsbergs, savukārt apgāda “Neputns” samta sērijā cerēta Toma Venclovas dzejas izlase latviski

Par spīti jau cienījamajam vecumam, dzejnieks ir dažādu pasākumu goda viesis plašā ģeogrāfiskā areālā un viņa grafiks ir saspringts, to viņš apstiprina arī sarunā pirms Baltijas valstu simtgadēm veltītā dzejas vakara Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.