Latviešu folkloras krātuves kolekcija "Etnogrāfisko ansambļu ieraksti" ietver 24 dziedātāju kopu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām. Ansambļu ieskaņošana folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža vadībā notika no 2015. līdz 2018. gadam, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra skaņu ierakstu studiju. Ar kolekcijas saturu iespējams iepazīties digitālajā arhīvā Garamantas.lv, savukārt par etnogrāfisko ansambļu nozīmi kultūras tradīcīju stiprināšanā un turpināšanā - cikla "Dzīvā folklora" epizodē.

Etnogrāfiskais ansamblis, atšķirībā no folkloras kopas, pārstāv vietējo lauku kopienu saglabāto tradīciju paliekas un sastāv no šo ciemu iedzīvotājiem – autentiskiem izpildītājiem. Taču, runājot par šo ansambļu attīstības vēsturi, nevajadzētu novārtā atstāt arī folkloras grupu kustību, jo arī tās darbība pārklāj vienu kultūras platformu, proti, tradīciju pārmantojamību un tālāku pārnesi.

Etnomuzikologs Mārtiņš Boiko secina, ka pirmās liecības, kas priekšvēsta folkloras ansambļu rašanos, rodamas jau 19. gs. beigās. III Vispārējo latviešu dziesmu svētkos 1888. gadā goda mielastā notika apdziedāšanās, ko bija inscenējis Vīgneru Ernests ar galvenajām dziesmu teicējām – aktrisēm Daci Akmentiņu un Maiju Brigaderi. Starpkaru Latvijā Ludis Bērziņš uz Rīgu vairākkārt ataicināja izcilas teicējas un dziedātāju grupas, lai iepazīstinātu ar viņu prasmēm galvaspilsētas intelektuāļus.

Pārrunāt etnogrāfisko ansambļu fenomenu Latvijā Kultūras Rondo aicināja Latviešu Folkloras krātuves pētnieku Aigaru Lielbārdi un etnomuzikoloģi Andu Beitāni. Aigars, runājot par etnogrāfisko ansambļu vēsturi, tās ievērojamas attīstības periodu mērogo Latvijas starpkaru periodā, sākot ar 20. gadu otro pusi, norādot, ka savu aktivitātes vainagojumu tā sasniedz 30. gadu sākumā.