23.februārī Nacionālais teātris svin savu 100. jubileju. Teātra bagātā vēsture ļauj uz notikumiem, iestudējumiem, aktieriem un režisoriem paskatīties no dažādiem skatu punktiem. Programmā „Labrīt” un „Kultūras Rondo” izcelsim piecus stāstus teātra vēsturē, kas saistās ar Rūdolfu Blaumani, Raini, ar lielo romānu dramatizējumiem, kā arī ar lugām, kas savulaik iestudētas un pēdējā laikā atkal atgriezušās teātra repertuārā.

Pirmais Nacionālā teātra simtgades stāsts ir par Rūdolfa Blaumaņa lugu iestudējumiem, īpaši izceļot „Skroderdienas Silmačos”, ko pamatoti dēvē par Nacionālā teātra firmas zīmi. Šo stāstu aizsāk režisors Edmunds Freibergs, bet  turpina aktieri Daiga Gaismiņa un Ainārs Ančevskis.

"Kamēr šajā teātrī spēlē Silmačus tā dzīvi, pa īstam un vitāli, tikmēr šis teātris būs dzīvs. Silmači ir viņa firmas zīme," uzskata Edmunds Freibergs.

„Es laikam nebūšu vienīgais, kas apgalvos, ka Blaumanis ir Nacionālā teātra autors. Ne tikai tādēļ, ka šajā teātrī ir iestudētas, man šķiet, gandrīz visas viņa lugas, bet arī tādēļ, ka no laika gala šī teātra aktieru tāda reālpsiholoģiskā, ļoti sulīgā spēles maniere ir viena no atslēgām kā slēgt Blaumaņa dramaturģiju,” uzskata Freibergs.

Freibergs stāsta, ka viņa atmiņas par Blaumaņa iestudējumiem saistās ar tā saucamo pēckara laiku.

„Pirmās jau tikai ar tādām fotogrāfijām, par leģendāro "Ugunī" ar Lidiju Freimani un Žani Katlapu. Bet tāda pavisam reāla satikšanās notika visai agrā bērnībā, kad mūsu mazajā Gulbenes ieliņā Pārdaugavā vieniem kaimiņiem bija televizors, un toreiz televīzijā rādīja izrāžu translācijas. Nu tad mēs, bērni, gājām pie kaimiņiem, un tad visi skatījāmies. Un tur parādīja arī "Skroderdienas Silmačos", un pēc tam mēs, protams, bērni tūlīt inscenējam "Skroderdienas Silmačos" pagalmā aiz malkas grēdām. Visu mēs nevarējām, bet, ja atmiņa neviļ, tad mēs iestudējam to veceņu kautiņu skatu, kas jau tas labākais, jo tur ar ūdeni jāšļakstās,” atminas Freibergs.

„Silmači ir īpaša lieta Nacionālajam teātrim un arī kolektīvam, un patiesībā mums tie ir svētki, arī satikšanās svētki ar saviem kolēģiem, jo tad garderobe ir pilna. Tā ka pilnīgi visas mēs esam šeit, teātrī, tas ir tikai Silmačos. (..)

Silmači ar ļoti daudz ko saistās, un tas tiešām ir tā savijies ar Nacionālo teātri un arī noteikti ar manu dzīvi, ka to nevar tā var sadalīt,” atzīst aktrise Daiga Gaismiņa.

Edmunda Freiberga pirmajā "Skroderdienas Silmačos" iestudējumā aktrisei bija uzticēta Elīnas loma. Jaunākajā, Indras Rogas veidotajā „Skroderdienas Silmačos” iestudējumā, Daiga Gaismiņa atveido Pindacīšu, ka arī ir ļoti spilgta krāsa Skroderdienu audumā. Gaismiņa bilst, ka kopš 1994. gada Skroderdienas ir bijušas nepārtraukti Nacionālā teātra repertuārā, kā viens iestudējums ir beidzies, tā nākošā sezonā bijis nākošais.