Felicita Pauļuka un 20. gadsimta 50.–60. gadu jaunie mākslinieki. Kultūras Rondo studijā par jauno izstāžu ciklu “Paaudze” Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā un Felicitu Pauļuku, kuras pasteļi un zīmējumi ciklu atklās, pārrunājam ar mākslas zinātniecēm LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" kolekciju vadītāju Elitu Ansoni un "Arsenāla" grafikas kolekcijas glabātāju, izstādes kuratori Valdu Knāviņu.

No 8. decembra līdz 2017. gada 5. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā 4. stāva izstāžu zālē būs skatāma Felicitas Pauļukas pasteļu un zīmējumu izstāde, kas aizsāk jaunu muzeja izstāžu ciklu “Paaudze”.

“Šiem 50. - 60. gadu jaunajiem, kuri šodien ir klasiķi, vēlamies veltīt vairāk uzmanības, nekā tas ir muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā,” skaidro Elita Ansone, iepazīstinot ar izstāžu ciklu, kas jau izveidots trim gadiem. Ciklā varēs iepazīt paaudzi, kuri bija 20. gadsimta 50. - 60. gadu jaunie.

Izstāžu ciklu nolemts veidot, pievēršot uzmanību mazāk pazīstamiem, retāk izstādītiem māksliniekiem, bet arī atgādinot par labi zināmiem. Viena no tām Felicita Pauļuka, kuras darbu izstāde ievada izstāžu ciklu.

Ansone bilst, ka šajā ciklā būs arī izstāde Dainai Riņkei, māksliniekam Rūsiņam Rozītem, kurš bijis izcils sava laika modernists, arī Gunāram Cīlitīm, un citiem.

Valda Knāviņa bilst, ka no plašā Pauļukas darbu klāsta ir izvilkta kvintesence. “Labam māksliniekam nav jābūt daudzvārdīgam viņš apsaka ar pāris darbiem to, ko gribējis pateikt,” uzskata Knāviņa. Izstādē iekļauts 31 Felicitas Pauļukas darbs - ogles zīmējumi, akti un portreti. Trīs virzieni, kas labi atspoguļo viņas daudzveidību, spējas un ģenialitāti.

Ikviena paaudze pieder kādam laikmetam. LNMM jaunajā izstāžu ciklā “Paaudze” uzmanība fokusējas uz 20. gadsimta otrās puses mākslu. Cikla programma, kas realizēsies no 2016. līdz 2020. gadam, iekļauj atsevišķas ekspozīcijas, veltītas tādām ievērojamām Latvijas mākslas personībām kā Daina Riņķe, Henrijs Klēbahs, Līvija Endze.

20. gadsimta 50. un 60. gados māksliniekiem, kurus varas iestādes uzskatīja par perspektīviem, bija iespējas doties radošajos komandējumos ne tikai pa Latviju, bet arī pa plašo Padomju Savienību, un Felicita Pauļuka izmantoja šo piedāvājumu. Braucieni rezultējās ar ogles un sangīnas zīmējumu cikliem (“Latviešu zvejnieki”, “Gruzīnu zemnieki”, “Donbasa ogļrači”, “Sārēmā salas zvejnieki” u. c.), kas apliecināja ne tikai mākslinieces varēšanu virtuozi pārvaldīt minētās tehnikas un izprast to īpašības, bet arī atklāt modeļu rakstura dabu.