Šogad Kārsavas novadā notika Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kas jau 19. reizi pulcēja vienuviet dažādu gadskārtu maskas. Katru gadu festivāls notiek citā vietā. Šogad masku bija īpaši daudz, 25 masku grupas no Latvijas un Igaunijas.

Divu dienu garumā Kārsavas novadā enerģiskā atmosfērā norisinājās XIX Starptautiskais masku tradīciju festivāls. Maskas devās gan pa lauku sētām, gan rīkoja masku skati – nesot Kārsavas novadam un tā ļaudīm auglību, svētību un izdošanos visam nākamajam gadam. Masku tradīciju festivāla noslēguma dienas kulminācija – masku gājiens pa Kārsavas centrālo ielu.  Masku tradīciju festivālā piedalījās masku grupas no Latvijas un Igaunijas, kopumā ap divdesmit piecām dažādām masku grupām no dažādiem gadskārtu svētkiem.

“Tā kā mēs to saucam par masku festivālu, tas nozīmē, ka ne tikai Meteņa vai Aizgavēņa maskas, ko šajā laikā svinam, bet dažādas; arī Mārtiņa bērni, Katrīnas, Ziemassvētku čigāni un kāzu čigāni,” stāsta Latvijas Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts.

Maskas uzrunāja ar savu daudzveidīgo vizuālo izskatu un ampelēšanos, apberot gājiena skatītājus ar pelniem vai ieperot ar žagariem. Tas viss svētībai un labklājībai. Festivāla apmeklētājiem pasākums patika.

“Ļoti patika. Nebijām plānojuši vienkārši braucām garām, ieraudzījām. Esam ļoti patīkami pārsteigti, ka mazpilsētā notiek tik aktīva budēļošana.”

“Mums bailes, bet forši.  Mūsu pusē pirmo reizi tāds liels pasākums. Skaisti, ļoti.”

“Viņi visi tik atvērti, tik forši. Nekas nav samākslots, viss tā kā tam būtu jābūt. Mani viena no Cēsu puses apbēra ar pelniem, sacīja, lai blusu man nebūtu, un es zinu, ka Aizgavēnī pelni no plīts jāizgrābj un jānoliek, un vasarā jāber uz kāpostiem, tad tārpu nebūs uz kāpostiem.”

Latvijā ir vairāk nekā 70 masku nosaukumu, kā piemēram, čigāni, budēļi, ķekatas, dādi. Ir vairākas maksas, kas mūsdienās piedzīvojušas atkal atdzimšanu. Inese Roze stāsta, ka viņi Amatas novadā atjaunojuši masku grupu – pelnu āži.

“Pelnu āži ir tāda atsevišķa masku grupa, kas ir gājusi Vidzemē un Piebalgā. Un mēs pirmo reizi mēģinājām to darīt un to tradīciju restaurēt. Pelnu āži kaisa pelnus. Viņi kausē sniegu. Viņi izper meitas. Puiši parasti iet, tad viņi badās. Un visādā veidā veicina auglību. Kāpēc šādi jāpārģērbjas, ko tas dod? Tas dod ļoti daudz patiesībā. Mēs visu gadu gaidām laiku, kad varēs iet maskās.  Mēs paši atbrīvojamies, tu pārtopi par kādu citu. Un tu nes to svētību citiem, un, tai pašā laikā, tā svētība nāk atpakaļ tas ir viss svarīgākais,” stāsta Inese Roze.

Kopā ar maskām Kārsavā notika Meteņa jeb, kā Latgalē saka, Aizgavēņa svinības. Gāja rotaļās, muzicēja, dziedāja, ievēroja dažādas paražas, piemēram, lielīšanos savā starpā. Un notika cīkstēšanās gan starp sievām, gan vīriem.

“Maskošanās viens no galvenajiem  mērķiem ir, lai būtu laba raža, lai būtu svētība, lai mazāk būtu visādu nelabumu, ļaunuma, lai būtu saticība, lai būtu vairāk saules, spēka un enerģijas. Kā tagad saka, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai,” Andris Kapusts.

Enerģiski, jautri un pamanāmi tika aizvadīts XIX Starptautiskais masku tradīciju festivāls Kārsavas novadā. Katru gadu festivāls notiek citā Latvijas vietā. Šobrīd vēl nav zināms, kur maskas tiksies nākamajā gadā. Latvijas Folkloras biedrība labprāt gaida ierosinājumus, kur cilvēki paši vēlētos redzēt un piedzīvot masku tradīcijas.