Mūsdienu kultūras centrs "Kultkom" laidis klajā fotoalbumu "Dominiks Gedzjuns. 1956–1961", kurā skatāmas 137 krāsu un melnbaltās fotogrāfijas no preses fotogrāfa Gedzjuna četrdesmit darba gados tapušā fotoarhīva, sniedzot izvērstu ieskatu pagājušā gadsimta 50. gadu beigu un 60. gadu sākuma Latvijā.

Attēlu izkārtojums nule izdotajā albumā iedalīts trīs daļās, dekonstruējot padomju laika lozungu „Miers, darbs, maijs”. Sadaļā „Miers” iekļauti ikdienas dzīves, pilsētu un lauku skati, „Darbs” – ainas no tautsaimniecības, bet sadaļā „Maijs” – svētku un atpūtas mirkļi. Albumu papildina Rīgas Stradiņa universitātes profesora Sergeja Kruka eseja „Latvijas skati kā dokumentālās fotogrāfijas virzītājs” un vēsturnieku Toma Zariņa un Mārtiņa Mintaura pārspriedums „No nacionālkomunisma līdz „komunismam divdesmit gados”.

Kultūras rondo saruna ar Tomu Zariņu un grāmatas dizaineri Alekseju Muraško.

Fotoalbuma priekšvēstnesis bija Toma sadarbība ar fotogrāfu un izdevēju Arni Balčus, kura aizsākās 2011. gadā saistībā ar žurnālu „Foto Kvartāls”.

Bet Alekseja sarunā pieminētais „neirotīkls” ir datorsistēma, kas veidota, iedvesmojoties no neironu tīkla, kāds ir dzīvnieku smadzenēs. Mākslīgais neironu tīkls pats par sevi nav algoritms, bet gan daudzu dažādu mašīnmācīšanās algoritmu ietvars, kur kopdarbā tiek apstrādāti sarežģīti ievades dati. Lūk, kāds milzu lēciens no Dominika Gedzjuna uzņemtajiem foto līdz mūsdienu zinātnes sasniegumiem. 

Dominiks Gedzjuns dzimis 1918. gadā Grīvā, poļu lauksaimnieku ģimenē. Absolvējis Rīgas pilsētas poļu vakara pamatskolu. Praktiskā darbā apguvis atslēdznieka amatu un laikā no 1938. līdz 1940. gadam strādājis Bergmaņa mehāniskajā un mašīnbūves darbnīcā un akciju sabiedrībā „Hanza-Garāža”.  Iedzimta sirdskaite viņam ļāva izvairīties no abu okupācijas varu iesaukumiem Otrajā pasaules karā. Strādājis gan par taksistu, gan autovadītāju Valsts jūras kuģniecībā, gan šoferi - mehāniķi Slokas ielas autodarbnīcās, vienlaikus, paša vārdiem, „praktizējoties foto amatā”.

Kopā ar fotogrāfu Žani Legzdiņu viņš piedalījās pirmā pēckara ilustrētā žurnāla „Zvaigzne” fotogrāfiskā veidola radīšanā.

Kopš 1954. gada Gedzjuna fotogrāfijas publicēja Latvijas Valsts izdevniecības regulārajos atklātņu komplektos „Rīga” un „Latvijas skati”, kā arī reprezentatīvajos albumos. Latvijas skatu fotografēšana kļuva par radošās darbības sfēru, kurā Gedzjuns izpaudās īpaši aizrautīgi – braucienus pa dažādām Latvijas vietām viņš apvienoja ar atvaļinājumiem, līdzi ņemot sievu Lidiju un trīs meitas. 

1957. gada nogalē Dominiku Gedzjunu uzņem PSRS Žurnālistu savienībā, kas atviegloja piekļuvi krāsu fotofilmām un veicināja viņa iespējas šajā žanrā. 60. gadu sākumā Gedzjuns piedalījās republikas un vissavienības mēroga fotoizstādēs. Aktīvu profesionālo darbību fotogrāfs beidza 1986. gadā. 1998. martā Dominiks Gedzjuns dodas mūžībā.