Kādēļ 1621. gadā izdotā Georga Elgera dziesmu grāmata iedvesmo pētniekus pievērsties šiem sendziedājumiem, Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar literatūrzinātnieci Māru Gruduli un sazināsimies ar senās mūzikas pētnieku Guntaru Prāni, lai vairāk uzzinātu par dziesmu krājumam veltīto koncertu.

"1621. gads ir poļu laiks mūsdienu Latvijā. Tātad visa Latvijas teritorija pieder Polijai, un tas ir laiks pēc reformācijas uzvaras Rīgā, bet tajā pašā laikā arī kontrreformācijas laiks. Kopā ar poļiem Rīgā ierodas arī jezuīti un pievērš katoliskajai baznīcai arī vietējos reformātus, arī šīs dziesmu grāmatas sastādītāju Georgu Elgeru," vēsturē ielūkojas Māra Grudule. "Un es domāju, ka ļoti liela nozīme ir tam, ka jezuīti novērtēja to, kas notiek Rīgā reformācijas rezultātā. Draudzēs, kurās ārkārtīgi daudz dzied luterāņu dziesmas, Lutera dziesmas, protestantu dziesmas un tas ļoti arī piesaista vietējo ļaužu uzmanību."

"Šo momentu - aktivizēt dziedāšanu un caur dziesmu pievērst kristīgajai ticībai, katoļu ticībai - ņem vērā arī jezuīti. 1621. gadā arī nāk klajā katoļu dziesmu grāmata, kuru jezuīti tālāk izmanto darbībai laukos un darbībai ar latviešiem," turpina Grudule.

Grudule skaidro, ka latvieši ar kristīgo ticību, it sevišķi pilsētās, bija jau labi pazīstami un jau pirms reformācijas un jau viduslaikos bijis noteikts dziesmu korpuss, kas jau cirkulē latviešu vidū latviešu valodā.

"Ir, protams, dziesmas, kuras jezuīti pietulko klāt, ir dziesmas, kuras jezuītiem un luterāņiem ir kopēja. Un šī dziesma grāmata ir gan tulkoto dziesmu krājums, gan arī, iespējams, jau tautās senāk dzirdēto dziedāto dziesmu krājums. Arī tulkojot, protams, jezuītu domā par to, lai šie teksti būtu latviešiem tuvāki.  Domājams, tā ir tā laika latviešu valoda rakstu formā šoreiz. Un, protams, arī ar piedziedājumiem, kas ir pazīstami latviešiem no tautasdziesmām, un tas ir ārkārtīgi interesanti, ka šajā dziesmu grāmatā ir dažas dziesmas ar piedziedājumiem "līgo, līgo" un "žū-žū"," atklāj Grudule.

Viņa norāda, ka tas nav nekas neparasts, arī citām tautām ir līdzīgas dziesmas. Tā rīkojas misionāri, viņi izmanto tautā pazīstamus elementus, veidojot un tulkotos dziesmas kristīgā garā.

Pirms pāris gadiem sadarbībā ar poļu zinātniekiem ir izdots Elgera dziesmu grāmatas faksimils Polijā, kurā arī izvērsts ievads par pašu dziesmu autoru un dziesmām. Kopīgais darbs atklājis, ka neparastā kārtā latviešu teksti ir reizēm krāšņāki, nekā oriģināls.

"Un latviešu atdzejotāji, mēs īsti nezinām gan viņu vārdus, konkrēti kurai dziesmai, kurš atdzejotājs, pat ir likuši klāt pantus, un tie panti ir tēlaini izvērsti, arī domājot par to, kas dziedās, kam dziedās un ko jutīs dziedātājas, ļoti iespējams, un kādu ainu viņš fantāzijā savā acu priekšā uzburs," vērtē Māra Grudule.

Grāmata ir īpaši saistošo tiem, kas pēta attiecīgo laiku - 17. gadsimta kultūru.

Koncerts “Elgera dziesmas” skanēs Rīgas Domā 26.jūnijā plkst. 19.

Koncerta programmas pamatā ir unikāls un līdz šim auditorijai nepazīstams Latvijas mūzikas vēstures materiāls – dziedājumi no 1621. gadā iespiestās Georga Elgera dziesmugrāmatas “Geistliche Catholische Gesänge”. Tā izceļama kā pirmais nozīmīgais katoliskais melodiju krājums, kurā atrodami gregoriski psalmdziedājumi, senbaznīcas himnas un litānijas, domājams, paša Georga Elgera tulkotas un adaptētas. Grāmatā sastopamas un koncertā būs dzirdamas arī paša garīdznieka sacerētas dziesmas, kurās ievērota toniskā vārsmošanas sistēma, lietotas atskaņas un pat atsevišķi latviešu folkloras stilistikas paņēmieni.

Koncertā piedalīsies Agnese Pauniņa (soprāns), Rūdolfs Bērtiņš (tenors), Ieva Nīmane (blokflauta, dūdas), Ilze Reine (ērģeļpozitīvs) un Guntars Prānis (rata lira, bass).