"Grieķu svīta" - komponistes Gundegas Šmites vārdos izteiktās melodijas

“Grieķu svīta” - nosaukums aizgūts no instrumentālās mūzikas formas, taču šajā reizē radītas literāras miniatūras, kuru autore komponiste Gundega Šmite. Iedvesmojoties no vērojumiem Grieķijā, savus iespaidus aprakstījusi teksta valodā. Svētku laikā Gundega Šmite ir komponiste un ir Latvijā, kā arī viesojas Kultūras rondo studijā.

"Es nedomāju, ka rakstu grāmatu, man bija iekšēja nepieciešamība, dzīvojot Grieķijā, izpausties dzimtajā valodā, man tā pietrūka. Ar vīru runāju angliski, mācījos grieķiski. Mans dēls bija nerunīgajos pusaudžu gados, ar viņu būtu daudz runājusi latviski, bet tik daudz nesanāca. Bija tiešām iekšēja dziļa vēlme izpausties latviski. Izklausās patriotiski, bet tā arī tas ir, jo mūzika tomēr ir diezgan abstrakta valoda un internacionāla," sarunā Kultūras rondo atzīst Gundega Šmite.

"Man bija atkalatgriešanās rakstniecībā bija caur nepieciešamību artikulēt savas izjūtas  Grieķijā, bet tieši latviešu valodā. Tās tapa kā mazi brīvā panta dzejprozas tekstiņi, kurus vēlāk sāku apaudzēt un izvērst plašākus. Vienā brīdī likās, ka tā varētu būt Grieķis dienasgrāmata caur portretskicēm."

Bet nosaukums izvēlēts "Grieķu svīta", kur katra stāsta varonis ir viens Grieķijā sastapts cilvēks.

Gundega Šmite atzīst, ka krājums tapis desmit gadu laikā. Un ar rakstniecību viņa sākusi nodarboties agrāk nekā ar mūziku, un bez profesionālām ambīcijām kaut ko piepildīt šajā jomā. Tā bijusi iekšēja radoša nepieciešamība jau bērnībā, kad rakstījusi dzejoļus. Pirmie bijuši dzejoļi pret padomju varu un Ļeņina personību.

Tad mērķtiecīgāk pievērsusies mūzikai, mūzikas studijas un kompozīcija paņēmusi daudz laika. 

Lai arī sākotnēji šķitis, ka ar rakstniecību ir vienkāršāk, jo visi runājam un rakstām, krājuma veidošana pierādījusi pretējo.

"Lai tekstiņš kļūtu lasāms vai literārs, ir ne mazāk kā ar mūziku jāslīpē, jālasa, jāklausās, kā valoda plūst. Filigrāns un arī smags darbs izstrādāt tekstu tādā pakāpē. Manā gadījumā Grieķu svīta tapa kā nelielas dienasgrāmatas piezīmes, par kurām nebija ambīciju attīstīt plašāk un tās varētu iegūt grāmatas formātu. Vienā brīdī tāda domā parādījās un sākās liels darbs. (..) Lai teksts iegūtu literāro kvalitāti, joprojām uzskatu, ka man ir daudz jādara, lai izkoptu stilu un valodu. Tas nav tik vienkārši," atzīst Gundega Šmite.

Gundegas Šmites dzīve rit starp Grieķiju un Latviju. Raksturojot izmaiņas savā mūzikā, viņa atzīst, ka šo desmit gadu laikā mūzika ir palikusi kalnaināka, līdz tam tā bija mierīgāka un līdzenāka.

Savu stāstu krājumu viņa salīdzina ar kamermūziku. "Tā tik tiešām ir kamermūzika," bilst Gundega Šmite.

--

Apgāds “Jānis Roze” rosina ieklausīties Grieķijas melodijās, ko pierakstījusi Gundega Šmite, izmantojot komponistes profesijai mazāk raksturīgu izteiksmes līdzekli – vārdus un valodas tekstūras.

“Grieķu svīta”, kuras nosaukums aizgūts no instrumentālās mūzikas formas, nes sevī mūsdienu Grieķijas iedvesmotus vērojumus, taču muzikālu miniatūru vietā ir literāras miniatūras. Katra nelielā stāsta centrā ir kāds varonis – bērns, jaunietis, cilvēks brieduma gados vai sirmgalvis mūža izskaņā. Šie ļaudis satikti dažādās vidēs – tavernās, tirgū, muzejā, skolā, universitātē, ielās un dabā. Tie ir gan reālas personības, gan iztēlē piedzimuši tēli, kuros saplūst vairāki vērojumi, taču ikvienā atspoguļojas šodienas

Grieķija – raiba, pretrunīga un bezgala krāsaina. Katrā no “Grieķu svītas” divdesmit miniatūrām ieskanas arī mūzika, kas kā kopīga stīga vijas cauri visai svītai.