"Gribējās saprast, vai mūsdienās traģēdija tīrā veidā, attīrīta no tās teātra valodas, kurā esam pieraduši runāt, mazliet ironiskas, ciniskas, distancētas un neviennozīmīgas, ir iespējama,” raidījumā Kultūras Rondo atklāj aktrise Guna Zariņa.

M. Čehova Rīgas Krievu teātrī tapis Eiripīda "Mēdejas" iestudējums ar Jaunā Rīgas teātra aktrisi Gunu Zariņu galvenajā lomā. Iestudējumu veidojis režisors Vladislavs Nastavševs.

Zariņa norāda, ka vēlējušies saprast, vai šāda „traģēdija tīrā veidā” ir nepieciešama pašiem, vai tā ir nepieciešama skatītājiem. Varbūt to ir aizstājis kaut kas pilnīgi cits.

„Tagad ironija ir nevietā. Laiki mainījušies,” uzskata Vladislavs Nastavševs. „Tagad apzināmies, cik ļoti trauksmains viss apkārt ir. Tas liedz slēpties aiz ironijas. Tagad izrāde ir pat vēl vairāk trāpa laikā, nekā pirms trim gadiem.”

Eiripīda "Mēdeju" ar Gunu Zariņu galvenajā lomā Vladislavs Nastavševs iestudēja Maskavā, Kirila Serebreņņikova Gogoļa centrā, 2013. gadā, bet jau 2014. gada martā, latviešu aktrise, protestējot pret Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā un iejaukšanos neatkarīgas valsts iekšējās lietās, atteicās braukt uz Maskavu un piedalīties izrādēs. Tagad izrāde ir pārvesta uz Rīgu.

Zariņa atzīst, ka tā bijusi viņas iniciatīva, izrādi iestudēt arī Rīgā. „Tā bija patiesībā nejaušība, ka mēs šo ideju realizējām Maskavā. Ideja bija, Kirils Serebreņņikovs uzaicināja pie sevis realizēt Gogoļa centrā. Mēs viņu būtu taisījuši tāpat,” atklāj Zariņa.

„Maskavā tiešām bija par ātru un nopietnu, un arī negatavu. Paši beidzot esam panākuši to materiālu, sajutuši līdz galam, pieņēmuši, ka tādā valodā drīkst runāt. Maskavā mēs gājām tur, kur mēs nezinām, ko neprotam. Ilgi mēģinājām materiālu slēgt ar atslēgām, ar kurām protam rīkoties, tas izrādījās neiespējami. Neņemšos apgalvot, ka mēs atklājām jaunu Ameriku, bet diemžēl mums nācās to atklāt,” bilst Zariņa.

Sarunā par antīkās traģēdijas vēstījumu mūsdienās piedalās arī klasiskās filoloģijas pētniece, profesore Ilze Rūmniece.