Henrijs Klēbahs šobrīd ir mazāk zināms latviešu mākslinieks, taču savas darbības aktīvākajā posmā - pagājušā gadsimta 60. un 70. gados bija pazīstams kā pilsētu, lauku un skarbo ziemeļu ainavu atainotājs. Eksperimentējot ar visdažādākajiem materiāliem, izteiksmes līdzekļiem, rakursiem un formu, mākslinieku pavadīja nenogurstoša vēlme jaunatrasto nemitīgi pārradīt. No 15.februāra Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar gleznotāja darbiem iepazīstinās izstāde „Pasaules malā”.

Mākslas zinātniece un izstādes "Pasaules malā" kuratore Šeldu Puķīti Henrija Klēbaha daiļradi uzrunāja jau viņas bakalaura darba tapšanas laikā. Tajā viņa pētījusi 60., 70. gadu Latvijas glezniecības tendences, faktūras risinājumus un formālos meklējumus dažādu mākslinieku daiļradē. Tagad šie meklējumi un arī atradumi skatāmi izstādē "Pasaules malā" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ceturtā stāva izstāžu zālē.

"Viņš jau ir tāds šobrīd diezgan aizmirsts mākslinieks, jāsaka godīgi, bet padomju periodā viņš jau bija ļoti svarīga figūra kopā ar Džemmu Skulmi, Induli Zariņu un Vecozolu un Ozolu un daudziem citiem tā perioda nozīmīgiem māksliniekiem, kas ienesa Latvijā skarbo stilu un pēc tam katrs nodevās meklējumiem," par mākslinieku stāsta Šelda Puķīte.

"Man viņš likās tieši interesantas ar to eksperimentēšanu, ar ko viņš nodarbojas, jo tīri tematiski viņš pārsvarā ir ainavists, viņš glezno pārsvarā pilsētas ainavas, nedaudz arī lauku ainavas. Bet tas, kas mani piesaistīja, ļoti netipiski Latvijas glezniecībā, viņš daudz gleznojis ārzemēs redzēto, it īpaši kalnu ainavas, tundras, purva ainavas un tas likās interesanti un piesaistoši," turpina Puķīte.

Henrijs Klēbahs dzimis 1928. gadā pedagoga un tēlnieka Eduarda Klēbaha ģimenē, skolojies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, Latvijas Valsts Universitātes Mākslas vēstures nodaļā un LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, no kuras pēc trim gadiem izstājas. Par savu īsteno skolu uzskatījis darbošanos scenogrāfijā Valmieras teātrī Rūdolfa Pīlādža vadībā. Mākslinieks devās mūžībā 1998. gadā.

Nokļūt "Pasaules malā" ar Henrija Klēbaha un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja palīdzību iespējams līdz 31. martam.