Iespaidi Viļņas Modernās mākslas muzejā, gaidot Laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā

Viļņa kopš pagājušā gada rudens kļuvusi bagātāka par vēl vienu laikmetīgās mākslas muzeja mājvietu – Modernās mākslas muzeju. Viļņas taksisti zina un prot aizvest uz jauno muzeju. Sākumā tas izbrīna, bet pēc tam kļūst skaidrs, ka tas viss pieder pie demokrātiskās privātā muzeja koncepcijas. Tas balstās uz muzeja dibinātāju un īpašnieku Viktora un Dangoles Butkus laikmetīgās mākslas kolekciju. Viņi sistemātiski kolekcionējuši lietuviešu mākslu, kas radīta pēc 1950. gada.

Šis ir jau trešais laikmetīgās mākslas muzejs Viļņā, tā kā interesanti noskaidrot, kāda ir tieši šī niša. Pasaulslavenā arhitekta Daniela Lībeskinda projektētais nams atrodas blakus vecpilsētai bez īpaša plašuma apkārt, garām iet trolejbusi. Nav nekādu milzīgu ekstru, izņemot gliemežvākveidīgās trepes vidū, slīpas plaknes, kur sēdēt un lasīt vai bērniem spēlēties, lasītavu, kurā divi plauktiņi ir arī veltīti latviešu mākslai, kinozāle un ļoti demokrātiska atmosfēra. Piektdienās muzejs strādā līdz pulksten 22. Sestdienā bija pilns ar cilvēkiem, pie kases bija rindas. Sestdienās tur ekskursijas vada brīvprātīgie.

Tāds bija Latvijas Radio nelielais ieskats muzejā, bet, protams, vēlamies zināt, kā to vērtē mākslas profesionāļi, studijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lācē un tēlnieks Ivars Drulle. Lai uzzinātu, cik pamatotas ir cerības uz savu Laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā - to jautājam Kultūras ministrijas valsts sekretārei Dacei Vilsonei.

"Ideja ir brīnišķīga. Privātie modernās mākslas  muzeji ir brīnišķīga ir tendence, kas parādās un uzplaukst tieši bijušās Padomju Savienības reģionos. Rudenī atklāja šādu privātu muzeju Gruzijā, šī paša perioda mākslas kolekciju. Tad sekoja Viktora Buktus kolekcija Viļņā, kas tika, mērķtiecīgi veidota,” atzīst Māra Lāce.

Uzstādījums ir, ka ekspozīciju muzejā mainīs reizi pusgadā, bet kolekcijas autors Viktors Butkus kādā intervijā norādījis, ka šo muzeju uzturēs piecus gadus, lai saprastu, vai šada privāta iniciatīva spēj pastāvēt. Pēc tam – tad jau redzēs.

Lāce arī norāda, ka Latvijā 2021. gadā paredzēts atklāt privāto mākslas muzeju, kuru veido mecenāts un kolekcionārs Jānis Zuzāns.

Analizējot ieceri par Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi Rīgā, kas varētu būt valsts, pilsētas un privātās partnerības īstenots projekts, Vilsone skaidro, ka ir nostiprināts sadarbības modelis ar valsti un sadarbība mērķēta kolekcijas eksponēšanā, kur paredzēts, kad muzejs būs uzbūvēts, valsts dos savu kolekcijas daļu, ko eksponēt muzejā.

“Privātā laikmetīgās mākslas muzeja attīstību ir virzījuši mecenāti, kas ir bijušie AB.LV bankas īpašnieki un Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Privātie mecenāti turpina apņemšanos un notiek muzeja projektēšanas darbi. Mecenāti ir apņēmušies šo projektu izstrādāt līdz galam,” norāda Vilsone. “Tālāk jau būs diskusija, kādā veidā un ar kādu finansējumu un ar kādu risinājumu  varētu šo projektu īstenot.

Mums ir nepieciešams, laiks, lai sakārtotos banku sektors, lai tiktu skaidrībā, kā banku likvidēs un kādu iespēju tas atstāj uz vienu no laikmetīgā mākslas muzeja mecenātu iespējām.”

Vilsone arī norāda, ka valdības deklarācijā ir iekļauta apņemšanās atrast veidu, kā turpināt sadarboties, lai projektu īstenotu.

Arvien ir arī aktuāls jautājums par sadalīto laikmetīgās mākslas kolekciju: viena kolekcijas daļa valsts gādāta, tajā 409 darbi un tās glabātājs ir LNMM. Otra kolekcijas daļa gādāta par bankas "AB.LV" līdzekļiem, tā ir bankas likvidatoru rokās šobrīd. Kultūras ministrija ir rakstījusi bankas likvidatoriem vēstuli, vēršot uzmanību uz to, ka nav pieļaujama šīs kolekcijas sadalīšana, valsts vēlas šo kolekciju atgūt.

Lāce atzīst, ka mākslinieku ieinteresētība un viņu attieksme ļoti svarīga šīs kolekcijas sakarā.