LSM ziņās: Mākslas muzejā atklāta Ievas Epneres izstāde – veltījums Rīgas cirkam

Rūpīgi pārdomāta ir Ievas Epneres jaunākā izstāde „Cirks zem kupola”. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Kupola zāle ir īsti piemērota mākslinieces darbos atklātajai cirka tēmai – to māksliniece atklāj gan dokumentējot Rīgas cirka neseno darbību, gan iedziļinoties cirka vēsturē un sakarībās, kas dokumentalitātei piešķir metaforisku starojumu. Vēl svarīga piebilde, Ieva Epnere ir iepriekšējās Purvīša balvas laureāte un pēc balvas saņemšanas tika aicināta rīkot izstādi LNMM.

Kultūras rondo ir iespēja kopā ar mākslinieci Ievu Epneri un izstādes kuratori Līnu Birzaku-Priekuli iedziļināties izstādes darbos. Ieva aicina sākt ar to, kā izstādi ieraudzīs skatītājs, kurš uz Kupola zāli kāps pa baltajām kāpnēm un, paceļot skatu, vispirms ieraudzīs sietspiedes darbus.

Vienā no sietspiedes darbiem redzams vēsturiskais Rīgas cirka logo, beidzot pastāvēt kā cirks ar dzīvniekiem, zirga tēls tika izņemts. Kā zināms, Merķeļa ielas ēkas pirmsākumi saistāmi ar uzņēmēja un zirgu dresētāja Alberta Solomonska vārdu.

Izstādes pamatu veido Rīgas cirka fotogrāfijas, tās tapušas laikā no 2004.līdz 2008.gadam. Aplūkojam fotogrāfiju sēriju - ainas no cirka aizkulisēm, to māksliniece fiksējusi 2005. / 2006.gadā.

Ekspozīcijā uz postamenta grāmata „Rīgas cirks”. Tā tapusi pagājušajā pavasarī, kad māksliniece māksliniece dzīvoja un strādāja Berlīnē Berlīnes mākslinieku programmas (Berliener Kunstprogramm des DAAD) rezidencē.

Gar pretējo Kupola zāles sienu eksponēta daļa no portretu sērijas, kas tapusi kā noslēdzošā daļa Rīgas cirka fotogrāfijām. Ieva atklāj, ka patiesībā bilžu bijis ļoti daudz un arī grāmatā ir tikai daļa – 100 fotogrāfiju.

Izstādei ir arī vēsturiskā sadaļa, kurā Ieva izvēlējusies iepazīstināt ar 19.gadsimta afišām, kas vēsta kādi cirka mākslinieki šeit viesojušies.

Izstādē viss ir līdz detaļām pārdomāts: telpas centrā kāpnes, kādas parasti izmanto cirka akrobāti, tās palīdzējis izveidot bijušā Rīgas cirka mākslinieks Kristaps Pavlovs, savukārt koktēlnieks Jānis Līdaka izgatavojis kāpšļus. Un arī pati izstādes telpa – Kupola zāle – veido sasauci ar cirka kupolu.

Izstādē rodama arī pārsteidzoša atbilde videodarbam, kur dažādi radošie ceļi mūs var aizvest un kas var rasties. Jo izrādās, latviešu burvju mākslinieks Johans Štrauss kļūst par prototipu Šarlotei - guvernantei Šarlotei Ivanovnai, vienai no personāžiem Čehova lugā „Ķiršu dārzs”.

Jāpiebilst – izstāde rosina domas dažādos virzienos – arī par to, vai iespējama pasaule, kurā vienlaikus var pastāvēt gan tradīcija, gan attīstība.

Ievas Epneres izstāde “Cirks zem kupola” ir izvirzīta Purvīša balvai 2023.