Izdejot un uzzīmēt: Artūra Virtmaņa un Danielas Vētras performance "Pret traģisko sienu"

23. oktobrī izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Lielajā zālē notiks mākslinieku Artūra Virtmaņa un Danielas Vētras performance “Pret traģisko sienu / Against the Tragic Wall”, kuras rezultātā taps izstāde ar jaunradītiem mākslas objektiem.

Performance “Pret traģisko sienu” un Mārtina Lutera Kinga runa, kas teikta verdzības atcelšanas simtgades gadskārtā 1963.gadā, ir centrālais motīvs gaidāmajā Danielas Vētras un Artūra Virtmaņa izstādē, kura ir iecerēta, kā procesa turpinājums performancei. Ar abiem māksliniekiem saruna Kultūras Rondo.

"Daniela met šķēpus, izdejo aso intensīvo deju. Es esmu, kurš raksta tekstu. Es zīmēju tekstu. Teksts tā ikoniskā frāze “I have a dream”. Šis darbs ir kaut kas, kas nepastāv. Mums ir sapnis, ka radīsies darbs. Tā jēdziskā daļa ir pa sapņiem, par cerībām," atklāj Artūrs Virtmanis.

"Arī pretstats tam, kas notiek, ja viena cilvēka sapnis varbūt ir otra cilvēka murgs. Kā vari izsvērt tās darbības, pat tās, ko cilvēks veic domājot, ka tas ir kaut kā laba vārdā, nes arī to smago pusi tam visam. Tāpēc spēlējamies ar šo Mārtina Lutera Kinga runu, tajā pašā laikā ar āriju veltītu Lenijai Rīfenštālei. Tur ir divi pretstat, divi sapņi. Katram savs iznākums," papildina Daniela Vētra.

Viņa arī min, ka darbs ir viņu abu ar Artūru Virtmani sapnis, vīzija, ka atvieglos cilvēkiem ar to kādu samilzušu sajūtu, bet varbūt tas ir šovbizness.

"Šķēpi atstāj rētas, tie ir kā darbība, tie ir sapņi. Ja varētu visu cilvēces vēsturi salikt uz audekla, tas būtu ļoti saplosīts, retains, arī krāšņs, bet plaisu pilns audekls," vērtē Dainēla Vētra.

"Mana loma ir būt cilvēku centinam, darbībai. (..) Es esmu darbība, Artūrs ir tas sapnis, viņš ir tas tīrais es ticu, apmāti ticu. Es apmāti daru. Linards Kalniņš, kas dzied, ir kā ziņu komentētājs. Paskatās uz to visu un izsaka viedokli, ar lielu devu ironijas un Bufona estētiku, kas pasmejas par vidi apkārt, ne sevi. Mēs esam diezgan tīra, impulsīva cilvēka daba," turpina Daniēla Vētra.

Artūrs Virtmanis norāda, ka viņu performancē interesē trīs elementu klātbūtne: aktīvais fiziskais elements, teksta elements, skaņa un skats no malas.

"Tads interesants hibrīds," piebilst Artūrs Virtmanis.

Abu pasaules pieredzi un atzinību guvušo mākslinieku performance vēstīs par šķietami pretējiem impulsiem, kas veido radīšanas un destrukcijas ciklus gan indivīda dziļi personīgā, eksistenciālā līmenī, gan ārējās mijiedarbībās ar sabiedrību kopumā. Iedvesmojoties no Mārtina Lutera Kinga leģendārās runas, kas teikta verdzības atcelšanas simtagades gadskārtā 1963. gadā, šīs performances un izstādes centrālais motīvs būs tās citāts “I have a dream”, kas no vizuāli iespaidīga, dinamiska performances procesa pārtaps par grafisku, entropisku instalāciju, kas vēlāk būs vērojama izstādē ar šīs performances norises dokumentāciju.

Performanci veidos gan šova un farsa cienīgi elementi ar labu devu ironijas, gan neprognozējama un fiziski smaga repetatīva darbība, kurā dzimuma lomas būs mainītas un objekts ar darbību kļūs par sabiedrības spoguli.

Performanci veidos instalāciju mākslinieks Artūrs Virtmanis, Daniela Vētra, mūziķis Linards Kalniņš, kā arī DJ Monsta un Rīgas Doma kora skolas audzēknis Olivers Veldre.