Izstāde "Asja Lācis. Avangarda inženiere". Stāsta kurators Andris Brinkmanis

Pagājušajā nedēļā Kultūras Rondo studijā viesojās filozofs un tulkotājs Igors Šuvajevs un izstādes „Asja Lācis. Avangarda inženiere” konsultante Māra Žeikare, lai runātu gan par šo izstādi, gan par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra tulkojumu sērijā iznākušo Valtera Benjamina grāmatu „Maskavas dienasgrāmatas”, kurā sava zīmīga vieta arī Asjai Lācis. Izstāde tiks atklāta 31.janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Savukārt par to, ko varēsim tajā ieraudzīt, stāsta izstādes kurators Andris Brinkmanis.

“Ja palasa viņas tekstus par teātri, gan viņas atmiņas par bērnu teātri, viņai vienmēr bija tāda tendence, ka viņa vēlējās nesaistīties ar konkrētām institūcijām. Tā bija gadsimta sākumā izplatīta tendence. Nepārtraukti eksperimentēt un atrast veidus, kā uzlabot un mainīt teātri,” ar Asju Lācis iepazīstina Andris Brinkmanis.

Annas jeb Asjas Lācis personība Brinkmani ieinteresējusi viņa maģistra studiju laikā Itālijā, kur viņš rakstījis kursa darbu par mākslas un izglītības attiecībām. Veicot izpēti, Andri ieinteresējusi režisores, aktrises un pedagoģes uzskati par teātra darbību un jēgu. 1918. gadā viņa pabeidza studijas Behtereva Psihoneiroloģiskajā institūtā un pēc tam Orlā rada eksperimentālu bērnu teātra projektu, iesaistot tajā arī ielu bērnus, bāreņus un bezpajumtniekus.

“Domāju, ka viņai, gan citiem, kas dzīvoja gan Rīgā, gan Krievijā gadsimta sākumā, šī ideja, ka varēja notikt varas maiņa un revolūcija, šķita fascinējoša. Viņi bija saskārušies carisma laika vidi. Viņiem kā jauniem cilvēkiem likās, ka tas būtu jāmaina, ka nepieciešams radīt cita veida sabiedrību, kur cilvēks pats varētu vairāk noteikt savu dzīvi. Viņi to mēģināja ievest teātrī,” turpina Brinkmanis.

Kurators atzīst, ka Asjas Lācis skatupunkts nav absolūti piemērots un interpretējams padomju ideoloģijas kontekstā, jo viņa bija pārāk eiropeiski ievirzīta, brīva savos uzskatos. Viņas idejas saskan gadsimta sākuma autoriem - Majakovski, Meierholdu, futūristu kustības pārstāvjiem Itālijā.

Brinkmanis jau iepriekš veidojis izstādi, kas veltīta Asjas Lācis darbībai – tā demonstrēta radošajā forumā “Documenta” 2017. gadā Vācijā, Kaselē; taču Latvijas Nacionālajā bibliotēkā redzamajā ekspozīcijā „Asja Lācis. Avangarda inženiere” piepulcēti jauni eksponāti. Tos palīdzējuši sagādāt Rakstniecības un mūzikas muzejs, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Hamburgas Zinātnes un kultūras atbalsta fonds, Valtera Benjamina arhīvs, Krievijas Valsts literatūras un mākslas arhīvs, režisores mazmeitas Māras Ķimeles un paša Andra Brinkmaņa privātie arhīvi, kā arī vēl citu kultūras institūciju glabātuves.

Izstāde „Asja Lācis. Avangarda inženiere” apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4.stāva galerijā līdz pat 31. martam.