LSM ziņās: Izstāde «Melos» - trīs mākslinieces dekonstruē kino melodrāmu

No 18. janvāra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “ Arsenāls” Radošajā darbnīcā būs skatāma izstāde “Melos”. Pētnieciska vēlme dekonstruēt kino melodrāmu un radīt iespēju skatītājam interaktīvi iejusties kādas melodrāmas varoņa galvenajā lomā iecerējušas mākslinieces gaidāmajā izstādē "Melos”. Kultūras Rondo studijā par melodrāmas pasauli un idejām, kas pamudinājušas mākslinieces to pārveidot, pārrunājam ar mākslinieci Viku Ekstu un kuratori Līnu Birzaku-Priekuli.

"Melodrāma ir jūtam pārsātināts žanrs, kur no mīlestības līdz naidam ir viens solis. Gribējām saprast, kas ir tas, kas uzrunā tik daudz cilvēkus, kāpēc skatās melodrāmu, kas ir savā ziņā arī ļoti klišejisks un banāls žanrs," atzīst Līna Birzaka-Priekule.

Ideja par šādu izstādi radusies jau pirms diviem gadiem. Tagad tā īstenota.

“Kāpēc jāiet uz izstādi, jāieguļas gultā un jāizbauda gaismas un telpas elementus? Mēģinām pārveidot kino melodrāmu par telpisku pārdzīvojumu, kur iesaistītos citas maņas. Kad viņš ieiet emociju pasaulē ne tikai ar acīm un ausīm, bet mēģinātu arī ķermeniski kaut ko sajust no tā," bilst Vika Eksta.

Izstādes mērķis ir, lai mīla dzīvē pēc tam valdzina vairāk, nekā mīla uz ekrāna, atklāj Birzaka, savukārt Eksta aicina līdzi uz izstādi paņemt erotisku naktskreklu.

Izstāde “Melos” ir sadarbības projekts starp māksliniecēm Annu Ceipi, Viku Ekstu un Līgu Spundi. Grieķu vārda “melos” saknes jāmeklē indoeiropiešu valodu saimes vārdā “mel”, kas norāda uz daļu no veseluma. Vēlāk to sāka attiecināt uz melodiju vai lirisku dzejoli, kas paredzēts izdziedāšanai. Tieši šī vārda skanīgā nozīme saistāma ar melodrāmas jēdzienu, kas savukārt zināma kā specifisks, emocijām un jūtām piesātināts žanrs.

Izstādes autores uzskata, ka ir sapratušas, kāpēc tik daudz tomēr skatās melodrāmas. Piemēram, Eksta savā darbā izmantojusi 22 melodrāmas, būtībā atkodējusi elementus, kas pamatā melodrāmai.

“Meldodrāma uzrunā daudzus, jo ir ikdienas rutīna, bet apakšā ir zemapziņas procesi, kas tuvi melodrāmai, jo bieži ir nereāli. Tur notiek kaut kādas sakāpinātas, pārspīlētas, bieži trakas un neatļautas lietas, kas ir arī filmās – patoss ir uzaudzēts tik liels, ka tu tam notici, jo reizēm varbūt kaut kas tāds notiek,” atzīst Eksta.

Birzaka norāda, ka Līgas Spundes darba pamatā Kurta Vonnegūta teorija par astoņām līknēm jeb variantiem, kā cilvēku attiecības var attīstīties. Tās arī izmanto kino - mainās tērpi, mainās aktieri, bet sižets apmēram tas pats.

Izstāde "Melos" būs apskatāma līdz 24.februārim.