No 3. novembra Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) būs skatāma izstāde “Portreti Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi simts gadu griezumā. Projekts ar vērienu norisināsies vienlaicīgi trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē “Arsenāls” un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Ekspozīcija un to pavadošā grāmata turpina pētniecību, ko ar lielu bijību pret šo žanru un tā vēsturi veicis Rundāles pils muzejs.

Kas raksturīgs 20. gadsimta portretam Latvijā, kā mākslinieku pašportreti, kultūras darbinieku un politiķu portreti iezīmē arī vēsturisko fonu un laiku, Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar izstādes un kataloga “Portreti Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme” veidotājiem - mākslas zinātniekiem Gintu Gerhardi-Upenieci, Laimu Slavu un Eduardu Kļaviņu.

„Izstāde ir atbilde uz jautājumu, kādi bijām 20. gadsimtā un kādu iespaidu tas atstājis uz mums,” norāda izstādes kuratore  Ginta Gerharde-Upeniece.

„Uz izstādes bāzes mums būs iznākusi kārtīga „ 20 gadsimta seju grāmata”, tie būs 1149 attēli, no tiem 696 redzēs izstādē,” atklāj mākslas zinātniece, apgāda „Neputns” vadītāja Laima Slava.

„Apjoms ir grandiozs. Būs prieks satikties ar cilvēkiem, kas šajā gadsimtā bijuši nozīmīgi, ar dažādām parādībām, kas saistītas ar tendencēm ne tikai ierasti tradicionālajās mākslas formās, bet arī, piemēram, fotogrāfijā. Pamatīgi pētījumu par gadsimta pirmo pusi,” atzīst Slava.

Portrets tiešā vai netiešā veidā dokumentē Latvijas vēstures, sabiedrības, sociālās un kolektīvās atmiņas veidošanos, nacionālās identitātes izpausmes, valstiskuma tapšanu, politiskos apstākļus un nodevas ideoloģijām. Izstādes spektrs ietver visai plašu amplitūdu no cilvēka-indivīda tēlojuma līdz vispārinājumam, no valsts pasūtījuma līdz brīvai interpretācijai, no reprezentācijas līdz privātumam un intimitātei. Vairāk nekā 1100 eksponāti – glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, video darbi un instalācijas – sniedz pārskatu par žanra attīstību, stilistiskām interpretācijām, Latvijas mākslinieku-portretistu ieguldījumu personas (vai grupas) atklāsmē, kā arī ataino 20. gadsimtam raksturīgo ikonogrāfiju.

„Gribētu norādīt uz 20.gadsimta portreta kopēju specifiku, salīdzinot ar iepriekšējo laiku, lai sagatavotu skatītājus tam, ko ieraudzīs,” bilst mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš. „20.gadsimta portrets būtiski strukturāli atšķirīgs no iepriekšējiem. Svarīgs elements 19.gs portretā bija izsmeļoša vizuālā informācija par modeli. 20.gs. tas vairs nebija īsti vajadzīgs vizuālās māksla veidotājiem. Līdz ar to mainījās visa portreta iekšējā struktūra un būtība.”

Izstāde būs aplūkojama līdz 2019. gada 24. februārim.