10. novembrī "Lielajā Kristapā" ārpuskonkursa pirmizrāde filmai “Ar putām uz lūpām”. Tas ir attiecību trilleris. Pēc pārciestās autoavārijas bijušais policists Didzis (atveido Vilis Daudziņš) mēģina uzsākt suņu skolas biznesu. Viņa laulība draud izjukt, jo viņš tur aizdomās sievu (Ieva Puķe) par neuzticību. Viņa lolotie suņi inficējas ar kādu bīstamu slimību, izmūk un sāk terorizēt apkārtnes iedzīvotājus, tikmēr policistam jāatrisina domstarpības ar sievu, lai apturētu neveiksmju ķēdi...

Filmas pamatā ir amerikāņu scenārista Meta Goseta (Matt Gossett) darbs. Filmas režisors Jānis Nords pēc tam strādājis, lai tas sasaucas ar Latvijas skatītāja ikdienu.

“Filmā ir trīs labi pretnostatīti tēli – mīlas trīsstūris – vīrs, sieva un trešā iesaistītā persona. Ar pretējām motivācijām un uzkaitētām likmēm cits pret citu nostādīti. Otrs – interesanta dzīvnieku līnija. Patiesībā šo trīs varoņu liktenis sasaucas ar to, kas notiek ar Viļa Daudziņa varoņa trenētajiem kaujas suņiem. Viņi saslimst ar kādu mistisku slimību, varoņiem iegūstot arvien vairāk niknuma, greizsirdības un aizdomu, rūgstot šim konfliktam, arī suņi sāk iegūt neparedzamu uzvedību,” par izvēlēto scenāriju Kultūras Rondo stāsta režisors Jānis Nords.

"Suņi ir metafora cilvēku attiecībām un tam trakumam. Mēs bieži nepadomājām, ko darām,, līdz attopamies, ka esam spēcīgi salupinājuši citus cilvēkus. Suņi ir vēstneši, cik tālu var aiziet cilvēka rīcība," bilst "Tasse film" producente Aija Bērziņa.

Runājot par aktieru izvēli, Jānis Nords atklāj, ka Vilis Daudziņš kā galvenais varonis bijis padomā jau scenārija tapšanas laikā. “Viņš ir noteikts latviešu vīrišķības etalons. Lielisks aktieris un šāda tipa tēlu ir brīnišķīgi likt zem sitiena, likt viņam darīt neatbilstošas lietas,” bilst režisors. Ievu Puķi izvēlējās provju laikā. “Pārsteidza, ka viņa ir ļoti tehniska aktrise,” atzīst režisors. Ilgi lika kopā un kombinēja aktierus. Līdz pēdējam brīdim bijušas šaubas.

Filma ir kopdarbs ar Poliju un Lietuvu.

“Tas ir interesanti un vienlaicīgi tas ir sarežģīti, bet tas projektam dod universālāku skanējumu. Tad projektam jākonkurē Eiropas līmenī, līdz ar to par projektu domā ārpus lokālās auditorijas tas ir labs stimuls kvalitātei,” atzīst Aija Bērziņa.