Jānis Matvejs iepazīstina ar pētījumu par pilsētvides atainojumu Latvijas kino

Ģeogrāfijas doktora kandidāts Jānis Matvejs pievērsies pilsētvides atainojumam Latvijas kino – fragments no viņa promocijas darba šobrīd ir lasāms tīmekļa žurnālā “Kino Raksti”. Par to, kā pilsēta ataino sociālās un politiskās pārmaiņas 20. gadsimta gaitā, saruna ar pētnieku.

Ikdienā Jānis Matvejs strādā mediju vidē – TV3 grupā, digitālās pārdošanas nodaļā. Studējis Latvijas Kultūras akadēmijā, kultūras teorijas un vadības zinātņu katedrā. Šajā laikā parādījusies pastiprināta interese par arhitektūru un pilsētvidi, kas rezultējusies maģistra studijās Latvijas Universitātes ģeogrāfijas fakultātē. Jāņa promocijas darbs pētī pilsētvides atainojumu trijās Latvijas kinofilmās: tās ir Leonīda Leimaņa 1959. gadā uzņemtā filma “Šķēps un roze”, Rolanda Kalniņa “Elpojiet dziļi jeb četri balti krekli” (1967. gads) un Jāņa Streiča darbs “Mans draugs – nenopietns cilvēks” , kas uzņemts 1975. gadā. Tiek pieminētas arī citas Latvijas kino klasikas filmas. Nozīmīgu ieguldījumu šīs tēmas izvēlē devusi bērnības pieredze.

Promocijas darba fragmentā, kurš lasāms vietnē “Kinoraksti.lv”, Jānis Matvejs skaidro: “Kino kā mākslas forma ir radusies laikā, kad cilvēka attiecības ar telpu bija pakļautas nozīmīgām ģeogrāfiskām pārmaiņām. Jau pirmajās kinematogrāfiskajās liecībās telpa tika izmantota kā nozīmīga metafora, tomēr interese par kino kā ģeogrāfisku izpētes lauku parādījās 20. gadsimta 90. gados, un pirmie kino pētījumi ģeogrāfijā skaidroja pilsētas nozīmi filmas naratīvā. Ģeogrāfu interese par filmu kā ainavas izpētes objektu ir veidojusies no trim metodoloģiskiem virzieniem – humānisma idejām, ainavu studijām un sociokultūras pētījumiem. Pētījumos ģeogrāfi filmas izmanto, lai raksturotu ainavu, nošķirot cilvēku veidotu ainavu (pilsētas, viensētas, infrastruktūru u.c.), dabas radītu ainavu (senlejas, piekrasti, pļavas u.c.), un asociatīvo kultūras ainavu (militāras zonas, reliģiskas apkaimes u.c.)”

Mūsu sarunu turpinām par arhitektūru kā ģeopolisko norišu ilustrētāju. Pieminu, ka nesen par to domāju saistībā ar Cēsīm, kur pagājušajā nedēļas nogalē piefiksēju, piemēram, 1930. gada nacionālā klasicisma līdzāspastāvēšanu ar padomju laika norieta funkcionālismu. Tās ir SEB bankas un Cēsu novada domes ēkas Raunas ielā.

Ģeogrāfa Jāņa Matveja publikāciju „Rīgas mājokļi filmās. 1945-1993” meklējiet žurnālā Kinoraksti.lv.