Jura Podnieka daiļrades un dokumentālā kino dažādie aspekti

Top filma par režisoru Juri Podnieku, bet rīt, 4. decembrī, Latvijas Kultūras akadēmija tiešsaistē rīko zinātniski māksliniecisko konferenci “Būt Jurim Podniekam”. Par dažādiem Podnieka daiļrades un dokumentālā kino aspektiem saruna ar režisori Antru Cilinsku un kino zinātnieci Zani Balčus Kultūras Rondo.

"Gribas kaut ko īpašu sarūpēt par godu jubilejai, bet no otras puses, Juris Podnieks sen jau to ir pelnījis, tāpēc šķiet, ka enerģijas no dažādām pusēm sanāca kopā, un ceru, ka tas rezultēsies lietās, kas varēs palīdzēt nākamajām paaudzēm kaut ko vairāk par Juri uzzināt," iepazīstinot ar gaidāmo konferenci un topošo filmu, atzīst Antra Cilinska.

Filmu par Juri Podnieku varēs skatīties nākamā gada pavasarī. Antra Cilinska kopā ar filmas režisori Annu Viduleju apkopo pēc iespējas visus pieejamos materiālus par Juri Podnieku.

"Šķiet, ka filma vairāk iederas nākamā gada kontekstā, kad atzīmēsim 30 gadus kopš impērijas brukšanas. Domāju, ka Juris ar visām savām filmām ir veicinājis impērijas sabrukšanu. Tajā kontekstā arī filma labi iederēsies," vērtē Antra Cilinska.

Iecerēts, ka filmā Juris Podnieks pats stāstīs par sevi.

"Man apnicis stāstīt par Juri, lai viņš to izdara pats," smej Antra Cilinska. "Tā būs arī iespēja ieiet viņa laboratorijā, uzzināt, kā viņš domāja, ko viņš, domāja, kas viņam bija svarīgi, par ko uztraucās."

Konferences “Būt Jurim Podniekam” pasākumi būs pieejami ikvienam interesentam – norises tiks pārraidītas tiešsaistē LKA Facebook lapā visas dienas garumā.

J. Podnieks savu darbību sāka kā operators Rīgas kinostudijā, uzņemot kinožurnālus un dokumentālas filmas. Ar operatora darbu pie Herca Franka filmas “Aizliegtā zona” (1975) J. Podnieks ieguva operatora diplomu Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā Maskavā, bet jau pavisam drīz ar tematisko žurnālu “Šūpulis” (Padomju Latvija Nr.3, 1977) viņš debitēja kā režisors. Kopš 20. gadsimta 80. gadu sākuma katra viņa uzņemtā filma kļuva par nozīmīgu māksliniecisku un sabiedrisku notikumu. Filmas “Vai viegli būt jaunam?” ietekme mērojama ne tikai Latvijas kinomākslas kontekstā, bet visā padomju sistēmā, kļūstot par vienu no virzītājspēkiem pretī impērijas galam. Tieši J. Podnieks kopā ar saviem kolēģiem un domubiedriem to fiksēja, šajos darbos (“Mēs” un “Krustceļš” (1990)) meklējot jaunu tēlainību laikmetam un cilvēkiem, kas tiecās pretī brīvībai un neatkarībai.