LSM ziņās: «Svinga karalis» – klarnetes virtuozs un orķestra vadītājs Benijs Gudmens

Luiss Armstrongs (Louis Armstrong) norādīja, kāds ceļš ejams džeza mūziķiem, Flečers Hendersons (Fletcher Henderson) noformulēja svinga orķestra sastāvu, bet svinga karaļa kroni godam valkāja Benijs Gudmens (Benny Goodman) - klarnetes virtuozs un džeza orķestra vadītājs.     

Benijs jeb Bendžamins piedzima Čikāgā, 1909. gada 30. maijā, ebreju imigrantu Dāvida Gudmena un Doras Rezinskas ģimenē, kuri jaunajā pasaulē cerēja rast patvērumu no cariskajā Krievijā modē nākušajiem ebreju grautiņiem.

Ja ne labāk, tad vismaz citādāk – Čikāgas Maksvela ielas geto, kurā uz dzīvi apmetās Gudmenu ģimene, droši ieņēma pirmo vietu starp pilsētas nabadzīgākajiem rajoniem. Ietves netīras, mājas nolaistas, vienīgā izprieca – vērot nebeidzamās ielu bandu sadursmes…

Ja Krievijā Gudmens seniors varēja pelnīt iztiku kā drēbnieks, tad šeit nācās samierināties ar darbu lopkautuvē. Naudas vienmēr bija par maz – 12 bērni bija mūžam izsalkuši un nosaluši. Daži no kaimiņiem bija raduši interesantu risinājumu – ar mūziku taču vienmēr var nopelnīt. Un tā 10 gadu vecumā Benijs pirmo reizi paņēma rokās eleganto instrumentu klarneti un kopā ar vēl diviem brāļiem tika uzņemts vietējās sinagogas orķestrī.

Drīz vien viņš jau spēlēja labāk par jebkuru orķestra dalībnieku. 20. gados Čikāga ir viens no jaunās – džeza mūzikas attīstības centriem. Būtu dīvaini, ja jauno Beniju Gudmenu neaizrautu šīs visuresošās skaņas. Jau 12 gadu vecumā Bendžamins pirmo reizi uzstājas profesionālā līmenī Centrālā Parka teātrī, imitējot toreiz populāro klarnetistu Tediju Luisu. Vēl pēc diviem gadiem viņš pameta mācības skolā, veltot visu laiku vienīgi muzicēšanai. Ja tu mācēji spēlēt džezu un spēji improvizēt, atrast darbu deju orķestrī varēja bez problēmām. Drīz vien jaunais Gudmens jau saņēma 15 dolārus par vienu vakaru – vairāk, nekā seniors pelnīja nedēļā. Diemžēl tēva pāragrā nāve neļāva viņam izbaudīt prieku par dēla panākumiem.

1925. gada augustā Benijs Gudmens pievienojās Bena Pollaka orķestrim un kopā ar to koncertēja no Kalifornijas līdz pat Ņujorkai. Šī orķestra sastāvā tapa arī pirmie skaņu ieraksti. Vēl četri gadi un nu jau Gudmens kā solomākslinieks ir noenkurojies Ņujorkā, pie tam ar visu ģimeni. Viņš ir pieprasīts viesis ierakstu studijās, radiostacijās un Brodveja mūziklu ansambļos.

Benijs Gudmens kļuva par pirmo izcilo džeza mūziķi, kurš ar panākumiem darbojas arī klasiskās mūzikas laukā. Vispirms jau 1935. gadā lūgtai auditorijai tiek atskaņots Mocarta kvintets klarnetei un stīgu kvartetam, vēl pēc vairākiem gadiem repertuārā jau ir Bartoka, Koplenda un Hindemita darbi. Tad jau sekoja uzstāšanās kopā ar vadošajiem Amerikas orķestriem, atskaņojot un arī ierakstot Bernstaina, Debisī, Pulenka, Stravinska un daudzu citu komponistu darbus klarnetei.

Vēl šodien jebkuram klarnetistam saldākā uzslava ir vārdi – „tu jau spēlē kā Benijs Gudmens…”