Kad džezs bija karalis. Svinga stila meistars Flečers Hendersons

Klausoties vecos svinga orķestru ierakstus, šodien nevienam nerodas šaubas – lūk, tā jāskan orķestrim. Bet kādreiz tā nebūt nebija tik pašsaprotama lieta un kādam tas bija jāizdomā. Un tāds vīrs bija Flečers Hendersons (Fletcher Henderson) – viens no lieliskākajiem džeza aranžētājiem līdzās Djūkam Elingtonam (Duke Ellington), kas svinga ēras sākumā norādīja, kādam būs būt orķestra instrumentālajam sastāvam un kā tam visam jāskan kopā.

Kopā ar Donu Redmenu viņi sadalīja orķestri sekcijās – trompešu sekcija, saksofonu sekcija un tā tālāk. Reizēm šīs sekcijas darbojās kopā, reizēm atbildēja viena otrai – radot svinga stilu, kas izveidojās par vispievilcīgāko visā ASV džeza vēsturē.

Džeimss Hamiltons Flečers Hendersons piedzima nelielajā Džordžijas štata Katbērtas pilsētiņā 1897. gada pašās beigās. Tolaik to apdzīvoja tikai kādi divi tūkstoši iedzīvotāju. Ģimene bija visai labi situēta – tēvs sešdesmit divus gadus nostrādāja par direktoru vietējā skolā. Toties klavieres spēlēt mācēja māte, kura tad arī no sešu gadu vecuma sāka mācīt to darīt gan Džeimsu, gan brāli. Tēvs visnotaļ atbalstīja mūzikas apguvi un bieži vien pašrocīgi ieslēdza zēnus istabā ar klavierēm, kamēr viss netiks apgūts, kā pienākas.

Tas būs laikam licies par skarbu, jo, sasniedzis 18 gadu vecumu, Džeimss – vairs arī ne Džeimss, vectēva vārdu viņš atmeta un nolēma saukties tikai par Flečeru – pārcēlās uz štata galvaspilsētu Atlantu un nolēma sevi veltīt ķīmijai un matemātikai. 1920-tajā gadā viņš pabeidza Atlantas universitāti ar bakalaura grādu šajās disciplīnās, pat gribēja mācīties tālāk. Bija doma iestāties Kolumbijas universitātē Ņujorkā, bet dzīves īstenība pierādīja, ka varbūt nav vērts. Jau tagad specialitātē atrast darbu bija grūti – Flečers vien gadu ar pūlēm dabūja darbu uz pusslodzi par laboranta asistentu.

Toties dzīvokli Hendersons īrēja kopā ar kādu pianistu, kas spēlēja uz kuģīšiem. Un kad nu tas bija tik sasirdzis, ka nevarēja paspēlēt, Flečers gāja viņa vietā un drīz vien jau tikai to vien darīja, kā spēlēja klavieres, un – sev par brīnumu atklāja, ka mūzika ir krietni vien ienesīgāka lieta par ķīmiju…

Līdz pat 1923. gadam Hendersons pārsvarā vadīja laiku pavadot dažādus blūza dziedātājus. Gada beigās viņš jau bija noorganizējis orķestri, kas kopā savācās tikai uz ierakstiem. 1924-tā gada jūlijā orķestris saņēma piedāvājumu muzicēt Rouzlendas deju zālē. Piedāvājums uz pāris mēnešiem izvērtās par krietni garāku pasākumu. Oktobrī Hendersonam izdevās atvilināt no Čikāgas uz Ņujorku Luisu Armstrongu un ātri vien šis sastāvs ieguva slavu, kā orķestris Ņujorkā numur viens. Un šinī laikā šeit spēlēja arī saksofonists Dons Redmens, kura aranžējumi kopā ar Hendersona centieniem palīdzēja formulēt svinga stila definīciju. Armstrongs gan pie Hendersona aizkavējās tikai gadu, bet tas tiek uzskatīts par nenovērtējamu ieguldījumu džeza attīstībā kopumā.

Aizsaulē Flečers Hendersons aizgāja Ņujorkā 1952-tajā gadā, tikai vienpadsmit dienas pēc 55-tās dzimšanas dienas. Varbūt sirdī jutās nedaudz nenovērtēts, varbūt kaut kas neizdevās līdz galam, kā domāts. Un tomēr – Flečers Hendersons ir leģenda, bez kuras svinga ēra  nebūtu ieguvusi to spožumu, ar kādu tā iegājusi džeza vēsturē…