Tuvojoties gadu mijai, kas ierasts  ir arī karnevālu laiks, gribam pastāstīt par izstādi, kas jau kādu laiku skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. „Arlekīns un Pjero. Mūžīgie svētki – starpkaru laika gars”. Kas rosinājis rīkot izstādi par karnevāliem, kas kopīgs ar mūsu laiku un kādas maskas dominējušas karnevālos pirms 100 gadiem?

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva, kas ir arī izstādes „Arlekīns un Pjero. Mūžīgie svētki – starpkaru laika gars” kuratore, vispirms izceļ to, kas viņu pamudinājis atskatīties uz notikumiem un sajūtām pirms 100 gadiem.

Izstāde stāsta gan par mākslinieku rīkotajiem karnevāliem, nedaudz arī par Francijā notikušajiem karnevāliem un ballēm, gan  par itāļu delartisko komēdiju.

Nataļja Jevsejeva iedziļinājusies un pētījusi masku nozīmi, kas ir dziļāka nekā šķiet. Skumjie klauni Arlekīns un Pjero, kādus redzam mākslinieku darbos,  iemiesoja zudušo paaudzi. Tie bija mākslinieki, kuri piedzīvoja  karu. No vienas puses bija vēlme priecāties un baudīt dzīvi, no otras puses – skumjā pieredze.

Izstādē varam aplūkot mākslas darbu reprodukcijas, arī  nelielas izdrukas un fotogrāfijas no teātra un baleta izrādēm, kurās redzami delartiskie tēli, tai skaitā Arlekīns.

Veidojot dekorācijas un kostīmus,  pamazām delartiskie tēli ienāca  arī mākslinieku  stājdarbos. Līdzīgi tas noticis latviešu mākslā. Darbu atlasē Nataļja Jevsejeva izvēlējusies tos, kas datēti ar starpkaru periodu, bez gleznām un skicēm, aplūkojams arī porcelāns.

Vienā no stendiem izstādes kuratore apkopojusi  izvilkumus no preses, kuros  aprakstīti karnevāli un arī maskas. Karnevāliem tika gatavotas dekorācijas, kas pat no mūsdienu skatu punkta, šķiet gana iespaidīgas ar projekcijām un  gaismām. Tāpat izstādē var lasīt jautras un amizantas epizodes par  šīm  ballēm.

Izstāde „Arlekīns un Pjero. Mūžigie svētki” pagarināta līdz februāra beigām.