Par kino režisoru un Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru Ansi Epneru, atceroties viņu 80. jubilejā, radīts cikls “Dzīve Nr.1. Ansis Epners”. Kultūras Rondo studijā tiekamies ar idejas autorēm kino pētnieci, Latvijas Kultūras akadēmijas profesori Ingu Pērkoni un Rīgas Kino muzeja vadītāju Zani Balčus un Anša Epnera skolnieku Ivaru Zviedri.

„Pasniedzējs, kas mudināja meklēt un saskatīt. Tagad, skatoties uz viņa filmām, tas ir cits cilvēks, cilvēks, kuram nav viegli piekļūt, jo ir tik daudzpusīgs,” tā Ansi Epneru vērtē Zane Balčus.

"Man liekas, vārds režisors viņam piestāv labi, jo tas paredz plašu un vispusīgu darbošanos. Ansis tiešām bija režisors ar lielo burtu, kuru neierobežoja viens medijs, nedz kādi konkrēti žanri. Viņš bija režisors kā radītājs," uzskata Inga Pērkone.

"Ansis man bija iedvesmotājs, skābeklis, kurš veicināja degšanu. Viņš prata pārliecināt. Kino ienācu vēlu, neko nesapratu un viņš kā mans kaimiņš no Mazsalacas, jo es biju uztaisījis Rūjienā mazu televīziju, viņš teica: "Tu taču vari, laižam!" Tas bieži ir svarīgi, sevišķi jaunam režisoram vai jaunam māksliniekam, ja kāds pasaka, ka tu vari, tu piepūt vaigus un vari," atzīst Ivars Zviedrs.

"Es nebiju tikai students, pēdējos gadus arī kopā filmējām. Tas man deva krietni vairāk, nekā studijas. Studējot viņš mani tā kā pievāca, tā bija neatsverama pieredze un skolā," atminas Ivars Zviedrs.

25. un 26. oktobrī Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), LKA Rīgas Kino muzejs, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Kinematogrāfistu savienību aicina uz pasākumu ciklu Dzīve Nr.1. Ansis Epners, kas veltīts kino režisora un LKA profesora Anša Epnera 80. jubilejas atcerei.

Scenārists, režisors, operators, pedagogs, sportists, ceļotājs, sabiedrisks aktīvists, rakstnieks – šie ir daži no apzīmējumiem, ko piemērot Ansim Epneram. Viņš bija spilgta personība Latvijas kino – režisoru interesēja filmu montāžas bezgalīgās iespējas, neparastas vēstījuma formas, kino valodas daudzveidība. Anša Epnera filmu tematika ir ļoti ietilpīga: sports, kultūra, vēsture, latviskā identitāte, pasaules izzināšana. Ansis Epners bija Latvijā pirmais profesors kino jomā, nacionālās kino izglītības pamatlicējs. Viņa vadībā Latvijas Kultūras akadēmiju absolvēja pirmie Latvijā izglītotie filmu režisori – aktīva mūsdienu kino veidotāju paaudze. 

„Viņš bija pirmais kino režijas profesors Latvijā, pirmais kino profesors,  lielā mērā kino izglītība, arī teorētiskā izglītībā, tā arī ir viņa ideja,” norāda Inga Pērkone.

„Vienā no pēdējām lekcijām studentiem Ansis teica, ka katram režisoram ir savs kods. Anša kods ir tik daudzpusīgs, ka to ir grūti atšifrēt,” atklāj Ivars Zviedrs.

Pasākumu ciklu 25. oktobrī plkst. 16 LKA Rīgas Kino muzejā iesāks Ansim Epneram veltītas izstādes atklāšana. Izstādē tiks aplūkota Anša Epnera biogrāfija un radošā darbība, īpaši akcentējot filmu “Namiņš uz riteņiem”(1977), kas būtiski atšķīrās no tā laika Latvijas dokumentālā kino stilistikas, nepakļaujoties tradicionālai izpratnei par dokumentālo kino un liecinot par režisora vēlmi eksperimentēt ar kino valodas līdzekļiem. Izstāde būs apskatāma no 1. novembra līdz 16. decembrim.

"Izstādē būs dažādi uzplaiksnījumi, ar ko var saistīt Ansi Epneru. Izceļot vienu filmu kā piemēru, lai parādītu, kā viņš strādāja un kā viņu vērtēja. Viņa darbus nesaprata, jo tas nebija tīrs dokumentālais kino. Filmu "Namiņš uz riteņiem" izvēlamies, ar kuru ilustrēt viņa jautājumu uzdevēja garu,” skaidro Zane Balčus.

"Viņš, sākot veidot filmas 70. gadu sākumā, pārkāpa pieņēmumam, ko nozīmē dokumentālais kino. Interesanti, ka viņš pats 60. gados kritiski izteicās par filmām, kas neievēro dokumentālā kino kanonu. Sākot strādāt, viņš visu dabūja atpakaļ, ka viņš neievēro dokumentalitātes principus. Viņš dzīvi izmanto, lai no tās veidotu jaunu struktūru, brīvi un nesaistīti. Tas bija pārsteidzoši, to apšaubīja, jo neatbilda priekšstatam, ko nozīmē dokumentālais kino,” analizē Inga Pērkone.

Raidījumā Kultūras Rondo skan arī 1991. gada ieraksts. Rutas Rikšes saruna ar Ansi Epneru.