Klases kultūra Padomju Latvijā. Stāsta Iveta Ķestere

Kas ir klases kultūra un kā dažādas materiālās lietas, arī fotogrāfijas var liecināt par propagandu un slēpto pretošanos Padomju Latvijas klases telpā Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar Latvijas Universitātes profesori Ivetu Ķesteri.

"Kad sākām pētījumus par padomju laika skolu, sākām ar dokumentiem, bet ātri sapratām, ka tur parādīta jābūtība - kā vajag būt. Svarīgāk, kas bija realitātē. kas notika padomju klasē, kad klases durvis aizvērās, kad klase kļuva par īpašu vietu skolēniem un skolotājiem un viņi šajā klasē sāka veidot savu kultūru," stāsta Iveta Ķestere.

Pētījuma avoti ir atmiņas, kas atklāj emocionālo noskaņojumu. Tāpat arī autobiogrāfijas, kuras labi atklāj, ka skolas laiks ietekmējis cilvēku. It sevišķi netaisnība. Tās ir emocijās, kas paliek visilgāk. Pārdzīvojums, ko cilvēks nespēj aizmirst līdz sirmam vecumam.

Ķestere norāda, ka, protams, skolas vide padomju laikā bija stingri reglamentēta no ārpuses.

"Tie bija oficiālie priekšraksti, kam klasē jāatrodas, tās bjia mācību grāmatas un programmas. Bet tur arī veidojās pašu skolēnu un skolotāju kultūra, kas bija saistīta ar viņu emocijām, gan kādas zīmītes rakstīja," skaidro Ķestere. Tas palīdz rekonstruēt klases kultūru.

Tāpat avots pētniecībai ir skolēnu neoficiālā kultūra. Ķestere bilst, ka atmiņu klades ir brīnišķīgs avots, kā cilvēki redzēja klasi un skolēnus. Un vēl fotogrāfijas, kuras "lasot" var ieraudzīt dažādas nianses, kas klases telpā notika, kāda bija tās kultūra.