Aizvadīta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference "Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100", kurā zinātnisku pētījumu priekšlasījumi mijās ar apsveikumiem un radošiem priekšnesumiem. Pati apaļā jubileja – 25. decembrī, Kultūras Rondo sazinājās ar Veltu Sniķeri Londonā.

Veltas Sniķeres daiļrade pēdējos gados lasītājiem bijusi pieejama, pateicoties apgādam Mansards – tajā iznācis gan krājums “Husks” un Veltas darinātie dainu atdzejojumi, gan krājums “Pieredze”, kurš iznācis tieši pirms 10 gadiem.

Rakstnieks Anšlavs Eglītis Veltas Sniķeres dzejoļus reiz nodēvējis par buramvārdiem. Vai tas nozīmētu daudz ciešāku savu sakņu izjūtu, iedziļināšanos arhetipiskajos motīvos, pasaules kņadu un aktuālās norises atstājot nostāk?

Velta Sniķere dzimusi 1920. gada 25. decembrī, uzaugusi neatkarīgajā Latvijā, taču kopš 1946. gada dzīvo Londonā. Studējusi filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē un salīdzinošās reliģijas King’s College Londonā. Bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece, aktīvi darbojusies starptautiskajā PEN klubā un Britu līgā Eiropas brīvībai (British League of European Freedom). Viena no organizācijas British Wheel of Yoga dibinātājām. 2004. gadā saņēmusi Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Kultūras fonda balvu, 2007. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, pērn saņēmusi Latvijas Literatūras Mūža balvu.