Kultūras Rondo īpašā rubrikā turpmākajās dienās lielāku uzmanību pievērsīs Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) nominētajām grāmatām. Proza, dzeja, bērnu literatūra un tulkojumi - katrā kategorijā izvirzītos darbus lasīs un arīdzan analizēs lasītāji, savs vārds vērtējumam arī ekspertiem no šīgada balvas žūrijas.

Sākam ar nomināciju „Labākais dzejas darbs”, kurā par spilgtāko veikumu līdzās stāv dzejnieces Anna Auziņa un Daina Sirmā, kā arī divi kungi – Einārs Pelšs un dzejdaris ar pseidonīmu „Raibīs”, kura teksti lasāmi latgaliski. Annas Auziņas dzeju lasa Rīgas Tehniskās universitātes Studentu teātra „Spēle” jaunie aktieri, bet eksperta viedokli pārstāv dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups.

“Šādi negaidīti uzplaiksnījumi dzejā un mākslā ir kritiķiem gards kumoss, ir par ko runāt, ir ar ko salīdzināt. Lai kā Pelšs sludinātu, ka vārdam nav jēgas, viņš kļūst visoriģinālākais vārda funkcijas nesējs uz kādu brīdi, salīdzinot ar mainstrīmu,” par Eināra Pelša krājumu min Raups.

“Raibīs, cik esmu pūlējies viņu lasīt šajā izloksnē vai valodā, man sagādā problēmas. Man vieglāk lasīt spāniski vai angliski, nekā latgaliski. Skaidrojumi nepalīdz uztvert dzejas plūsmu vai strāvojumu, kā saturisko elementu,” norāda Edvīns Raups.

“”Annas pūra govs” ir nominācijas cienīga. Anna Auziņa apbrīnojami precīzi notur līdzsvaru starp valodas modernismu un eksistenciālu vienkāršību, kas ir cilvēka dzīve,” analizē Edvīns Raups. “Vēl ir vēlme, kas simpatizē, uzspridzināt ikdienu. Paņemt šo mitro grīdas lupatu un iebliezt tā pa sienu, ka izšķiļas dzejolis, ka izšķiļas jēga dzīvei, kas pirmīt likās bezcerīga. Vienmēr bijusi raksturīga cilvēciskais siltums un mīļums un augsts intelektuālais potenciāls, ko viņa meistarīgi liet lieta.”

“Daina Sirmā ir pēdējo gadu fenomens dzejā,” bilst Edvīns Raups. “Mani saista tas latviskais, nacionālais valodas stils, kas neko nepazaudē modernās dzejas pasaulē. Šo līdzsvaru ir grūti uzturēt, Dainai tas ir izdevies.”