Šogad Latvijas Literatūras gada balvas - LALIGABA - ekspertu komisija Mūža balvu Latvijas literatūrā piešķīrusi dzejniecei un jogas skolotājai Veltai Sniķerei.

“Man nav tā, ka es pa priekšu atradu jogu un tad atradu Austrumu filozofiju. Pa priekšu es to pati jau sapratu un dzīvoju, ir vairāki gadījumi, piemēri. Tikai pēc tam es sapratu, ka es esmu ļoti tuvu tai. Tas nebija, ka priekšu atradu un tad iedziļinājos, es jau biju tur,” par savu saistību ar jogu un austrumu filozofiju sarunā “Kultūras Rondo” stāsta Velta Sniķere.

Trimdā un Latvijā iznākušajiem dzejas krājumiem šogad piepulcējušies divi. Apgāds “Mansards” nesen laidis klajā Veltas Sniķeres grāmatu “Dainas”, kurā apkopotas dzejnieces atdzejotās latviešu tautasdziesmas, kā arī viņas dzejas izlasi angļu valodā “Husks”.

Velta Sniķere stāsta, ka viņa atrod saikni starp Austrumu filozofiju un latviešu dainu pasauli.

“Uzrakstīju rakstiņu angļu jogas žurnālam tieši par to, kā viņu ētikā ir atspoguļojās latviešu tautasdziesmās,” atklāj Velta Sniķere. “(..) Un mani angļu skolnieki, kas to apzina un mācās. Viņi man teica, ka sākuši labāk saprast jogu, tāpēc, ka tās tautasdziesmas ir izlasījuši, jo tās tik ļoti spēcīgi un tēlaini to izsaka.”

Dzejniece un jogas skolotāja Velta Sniķere dzimusi 1920. gadā Rīgā, medicīnas profesora Reinholda Sniķera ģimenē. Pirmie dzejoļi tapuši jau piecu gadu vecumā, bet 13 gados Velta sāk rakstīt prāta dienasgrāmatu aforismu veidā.

Mācījusies Rīgas 8. pamatskolā, Rīgas 1. valsts ģimnāzijā, studējusi vēsturi un filozofiju Latvijas Universitātē. Kopš 1946. gada dzīvo Londonā, kur apguvusi salīdzinošo reliģijpētniecību “King’s College”. Bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece.

Velta Sniķere ir latviešu dzejas avangardiste, viņas dzejoļus rakstnieks Anšlavs Eglītis nodēvējis par buramvārdiem. Veltas Sniķeres izteiksme sakņojas maģijas un simbolismu poētikā, dažkārt tuvinoties sirreālistiskam izteiksmes veidam, taču saglabājot saikni ar dažādu tautu arhetipisko un folklorisko pasaules izjūtu un tai piederošo tēlainību.

Dzejnieks Gunars Saliņš par Veltas Sniķeres darbu izteiksmi rakstījis: „Viņas galvenā mīkla ir orfejiska; ceļš uz atminējumu - pārlaicīgu vārdu atvari. Bet Sniķere nirst tajos ar kustībām, kas liek senajiem līmeņiem laikmetīgi trizuļot - no prāta pāri alkām un minēšanai uz aizprātu.”

Latvijas Radio ar Veltu Sniķeri tikās Londonas Hērnsijas bibliotēkā; pelēkā marta dienā, kad lietus atbrīvo no jebkādas vēlmes doties laukā, savukārt grāmatas piedāvā visomulīgāko un interesantāko patvērumu. Sarunā piedalās arī portāla Delfi.lv kultūras žurnāliste Sabīne Košeļeva.