4. aprīlī īpašā apbalvošanas ceremonijā Rīgas Latviešu biedrības namā tika noskaidroti nacionālas nozīmes apbalvojuma “Latvijas Dizaina gada balva 2019” ieguvēji – pirmo vietu izcīnījusi kampaņa #esesmuintroverts (autors: Platforma "Latvijas literatūra"), otro – mobilā lietotne “Derec” (autors: “CUBE Systems”), savukārt trešo vietu pastāvīgā ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs” (autori: Krista un Reinis Dzudzilo). Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņems finansiālu atbalstu 2000 eiro vērtībā Latvijas dizaina starptautiskajam mārketingam.

Kā Latvijā mainās izpratne par dizainu un tā robežām un kādi ir Latvijas dizaina izaicinājumi, Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar  “Latvijas Dizaina gada balvas 2019” ieguvēju pārstāvjiem Aneti Konsti un Reini Pētersonu un žūrijas komisijas pārstāvi – dizaineri Indru Komorovu.

“Mēs atsevišķi katrs savā datorā iepazināmies ar darbiem, katrs izveidoja savu Top 20. Neviens darbs no visiem iesniegtajiem nebija tāds, kas bija ieguvis visas sešas balsis, lai iekļūtu divdesmitniekā, kur nu vēl trijniekā. Diskusijas bija karstas. Diskusijas bija dažādas, jo produkti bija visdažādākie. Bija digitāli risinājumi, bija priekšmetu dizains, bija pat arhitektūra, bija interjers, mode,” skaidro Indra Komorova.

“Lai arī no sākuma arī man pašai likās, kā to visu var samest vienā katlā un mēģināt saprast, kas no tā ir labākais, tas izrādījās vienkāršāk nekā sākumā likās. Kritēriji līdzīgi. Dizains nozīmē risinājumu, dizains labi dara savu darbu, caur to ir viegli saprast. Tas ir pirmām kārtām.”

Tāpat Komorova atzīst, ka izpratne par dizainu mainās.

“Mūsdienu vides problēmu kontekstā mēs nedrīkstam domāt par rūpniecisko dizainu kā galveno risinājumu. Mums vienmēr būs vajadzīgi priekšmeti. Bet mūsdienās labs dizains ir risinājums ir kā mēs varam iztikt ar mazāk priekšmetiem. Nevis kā mēs varam uztaisīt foršu krūzi, bet kā varam iztikt bez vēl vienas jaunas krūzes. Arī tas ir dizains, uzskata Komorova.