Šodien, 29. aprīlī, 1915. gadā Rīgā dzimis Arnolds Burovs – sākotnēji mūziķis, pēc tam daiļdārznieks, skatlogu noformētājs, Valsts leļļu teātra mākslinieks, butafors un režisors. Taču visspilgtāko mantojumu Latvijas kultūras vēsturē viņš atstājis ar savām animācijas filmām Rīgas kinostudijā.

Ciklā "Arnoldam Burovam 105" saruna ar mākslas zinātnieci Irēnu Bužinsku par Arnolda Burova animāciju ar dokumentālās filmas elementiem “Ragainais māls”.

Sešdesmito gadu beigu un septiņdesmito gadu sākuma Latvijā vērojama interesants, varētu teikt, modes vilnis. Izteikti populāra kļūst Latgales keramika visās tās izpausmēs: sākot no krūzēm, bļodām, kausiem un šķīvjiem, un beidzot ar dekoratīvo, sīkplastikas keramiku. Antons Šmulāns ir uzskatāms par pēdējā paveida meistaru, kura veidotie velniņi, šķiet, bija kas vairāk kā tikai papildinājums viesistabas sekcijas vitrīnā.

Radošs negantums, htoniska satīra un raksturu neatkārtojamība bija tie spēcīgie elementi, kuri uzrunāja arī Arnoldu Burovu – mākslinieku, kurš kariķējuma sniegtās iespējas audiovizuālajā mākslā paplašināja līdz iepriekš nepieredzētām robežām. Paturot divus mērķus vienlaikus – izglītot skatītāju par tautas meistaru veikumu un pierādīt statisku figūru apbrīnojamo dzīvīgumu, top animācijas un dokumentālās filmas simbioze “Ragainais māls”.

Scenāriju filmai rada dzejnieks Vitauts Ļūdēns, mūziku komponējis Pēteris Plakidis, galvenajās lomās keramiķis Antons Šmulāns un Ēvalds Valters – viņš atveido velnu, ar kuru nereti asociēts sava zīmīgā izskata deļ. Stāstnieks – Harijs Misiņš.

Meklējiet atdzīvināto keramiku Arnolda Burova filmā "Ragainais māls" Nacionālā kino centra vietnē Filmas.lv.