Leģendārai izstādei "Forma. Krāsa. Dinamika" veltīta ekspozīcija pēc 40 gadiem

Latvijas 20.gadsimta mākslā ir leģendāras izstādes un viena no tādām bijusi izstāde „Forma. Krāsa. Dinamika”. Tieši pirms 40 gadiem tā bija iekārtota Sv. Pētera baznīcā un bijusi novatoriska vairākos aspektos, gan ar kinētiskās mākslas objektiem, gan kā pirmā legālā abstraktās mākslas pārstāvība sociālistiskā reālisma apstākļos.

Kustība ir tas, kas interesējis un joprojām interesē šīs leģendārās izstādes trīs māksliniekus - Valdi Celmu, Arturu Riņķi un Anduli Krūmiņu. Pašlaik Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma šai zīmīgajai izstādei veltīta ekspozīcija.

“Ir lietas, kas mūsu vēsturē kā magnēts pievilina. Šī izstāde ir kā magnēts pētniekiem, noskaidrot kaut ko vairāk. Šī ir tā, bez kuras pieminēšanas nevar iztikt," tā par izstādi „Forma. Krāsa. Dinamika”, kam bijusi paliekoša un pētniekus joprojām interesējoša nozīme, saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska.

Atgādinot par leģendārās izstādes 40. gadskārtu, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 3.stāvā iekārtota neliela ekspozīcija. Kā izrādās, liecību par šo 1978./79.gada mijā sarīkoto izstādi nav daudz, tomēr izdevies atrast pat izstādes plānu un ir fotogrāfijas, no kurām var gūt priekšstatu, kā toreiz darbi eksponēti.

"Savā laikā, kad izstāde notika, bija izdots maziņš buklets, bet tas, kas redzams reprodukcijās līdzās recenzijām vai aprakstiem par šo izstādi, ir atkal kaut kas cits. Valdis Celms, viens no izstādes māksliniekiem, atrada mājās plānu, kas ieviesa skaidrību. Apzinot publikācijas un apkopojot nedaudzos foto attēlus, izkristalizējās apjoms, kas bijis izstādē," skaidro Bužinska.

Ierasts, ka šīs izstādes sakarā piemin tikai kinētisko mākslu, bet izstāde bija ar plašāku skatījumu, domājot par vides un cilvēka attiecībām, par mākslīgās un dabiskās vides attiecībām, par utopiskiem projektiem. Tagad izstādē skatītājiem iespēja iepazīties ar atsevišķu darbu skicēm un fotomontāžām. Arī ar izstādes plānu, kas glabājies pie Valda Celma.

 Arturs Riņķis un Valdis Celms atklāj, kas viņus tolaik interesēja mākslā.

"Kustība, protams. Līdz mums un arī mūsu laikā māksla bija statiska. Kustība mani vilināja (..) Kinētisms jeb kustība mani joprojām neatlaiž,

esmu izveidojis mākslas dārzu "Nekurienes vidū", kur ir ir kinētiskie un arī vides objekti," atklāj Riņķis.

Riņķis arī atgādina, ka visus kinētiskos risinājumus savulaik mākslinieki veidojoši ar analogo tehnoloģiju palīdzību, ko datoru vēl nebija.

"Man tā lieta iesākās vēl akadēmijā studiju gados. Daļēji tas bija saistīts ar dizaina koncepcijām vispār. (..) Es eksperimentēju ar foto rastriem un nonācu līdz nepieciešamībai fiksēt optiskās ilūzijas dažādas kustību stadijās. Tad aptvēru, kā tas mani aizved līdz reālai kustībai reālos telpiskos objektos. Diplomdarba tēma bija saistīta ar cilvēka redzes fenomeniem," bilst Celms.

Izstāde ar laika dimensiju - tā par būtisku notikumu Latvijas mākslā 20.gadsimta otrajā pusē sakām šodien. Ekspozīcija, kas veltīta leģendārajai izstādei „Forma. Krāsa. Dinamika 40.” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma līdz 17.februārim.