Nupat klajā nācis Leona Brieža jaunākais dzejas krājums „Rondeles”, lasītāju augstu vērtējumu guvis viņa romāns „Vilcene un atraitnis”, un tas rada sajūtu, ka dzejnieks un rakstnieks Leons Briedis joprojām ir mūsu vidū. Diemžēl dzejniekam bija iemērīti tieši 70 dzīves gadi. Lai arī dzejnieka vairs nav, klausīties viņa dzejā un domās varam joprojām, kas šajā klusajā laikā sniedz mierpilnu gaišumu. Ar daudzajām tikšanās reizēm Kultūras Rondo studijā labprāt dalāmies.

Šaja raidījumā dominē Leona Brieža dzeja no dažādiem krājumiem paša dzejnieka lasījumā. Izvēlēti arī fragmenti no mūsu intervijām un, protams, dziesmas ar viņa tekstiem.

Dzejnieks un rakstnieks Leons Briedis mūžībā devās šā gada 1.februārī. Ir pagājis pārāk īss laika sprīdis, lai zaudējumu aptvertu un sāktu izvērtēt viņa paveikto. Turklāt Leona Brieža vārds izskan joprojām – nupat iznākusi viņa jaunākā dzejas grāmata „Rondeles”, savukārt pērn izdoto romānu „Vilcene un atraitnis” augstu novērtējuši lasītāji un to min Literatūras gada balvas žūrija. Ik reiz, kad iznāca kāds jauns krājums vai tuvojās jubileja, Leons Briedis bija Kultūras Rondo viesis. Tā būtu arī šoreiz saistībā ar krājumu „Rondeles”.

Leonam Briedim bija trīs iedvesmas avoti: Daba, Sapnis un Mīlestība. To viņš daudzkārt min intervijās. „Dzeja ir sapnis, kuru redz mūsu allaž nomodā esošās dvēseles acis un to pačukst mūsu lūpām” – arī tā savulaik teicis dzejnieks. Sāksim ar jaunāko dzejas krājumu „Rondeles”, kura iznākšanu Leons Briedis diemžēl nesagaidīja, viņam bija iemērīti tieši 70 dzīves gadi.

Jaunākās un pēdējās Leona Brieža dzejas grāmatas redaktors ir Māris Salējs, telefonsarunā viņš atklāj, ka stāsts par krājumu „Rondeles” ir ļoti personisks.