Līdz ar iespēju materiālus aplūkot digitāli aug interese par Kinofotofonodokumentu arhīvu

Digitālajā krātuvē redzidzirdilatviju.lv publiskai un bezmaksas apskatei atvērta visa Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā uzkrāto un Eiropas projekta laikā digitalizēto kinohroniku kolekcija.

Par Latvijas kinohroniku kolekciju kā vēstures liecībām un filmu estētiku Kultūras Rondo studijā saruna ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktori Daci Bušanti un kino žurnālisti Kristīni Matīsu.

"Sākām ar kinohronikām, publicējām 5000 ierakstus par dažādām Latvijas filmām. Apmēram 500 video. Četru gadu laikā digitālā krātuve ir augusi, klāt nākušas fotogrāfijas un skaņu ieraksti. Sākumā bija tikai filmas. Arī saturs ir audzis: par filmām ir vairāk nekā 9000 ierakstu, ap 1000 video pieejami," skaidro Dace Bušante.

Digitālajā krātuvē redzidzirdilatviju.lv darbojas jau kopš 2016.gada. Pirms tam iepazīties ar visu informāciju un skatīties materiālus varēja tikai uz vietas arhīvā.

Skaņas ierakstu ir salīdzinoši maz, jo tas ir pats jaunākais modulis krātuvē un šobrīd publicē to, ko neskar autortiesības. Lielākoties tās ir runas, dokumentāli skaņu ieraksti, radio raidījumi.

Vēl digitālajā krātuvē ir piejamas ap 44 000 fotogrāfiju, lai gan arhīvā ir 1.5 miljoni fotogrāfiju. Digitalizēta ir tikai neliela daļa.

"Prioritārais ir filmas, jo tas ir kas īpašs, kas ir mums un nav citiem. Tāpēc vairāk gribam parādīt video," atzīst Dace Bušante.

Arhīva vadītāja atzīst, ka līdz ar iespēju iepazīt kinofotofonodokumentu arhīvā uzkrāto digitāli augusi arī interese par arhīva materiāliem.

Kristīne Matīsa atzīst, ka viņai kā Nacionālā kino centra pārstāvei ir liels prieks, ka uz priekšu virzās digitalizācija, restaurācija.

"Ejam uz priekšu milzu soļiem pieejamības veicināšanā, digitalizācijā, jo īpaši restaurācijā, jo liela daļa materiālu ir arī veco laiku kvalitātē," vērtē Kristīne Matīsa.

Kopumā Kinofotofonodokumentu arhīva kino arhīvā ir vairāk nekā 90000 vienību, respektīvi filmu bundžu, kurā materiāli glabājas. Šobrīd ap 10% digitalizēti.

"Digitalizēt vajadzētu ap 40000 bundžām. Ja esam paspējuši uztaisīt 37000 minūšu, kas ir līdz 4000 bundžu, saprotam, ka esam tikai 10 no visa izdarījuši," vērtē Dace Bušante.