“Domājot par Nacionālā teātra vēsturi, viena no tādām iezīmīgām repertuāra krāsām, ja tā var teikt, bija lielo romānu dramatizējumi. Jāsaka, ka tie savā ziņā bija leģendāri, sevišķi jau Andreja Upīša "Zaļā zeme" Antmaņa-Briedīša iestudējumā, bija arī citi – Deglava "Rīga", Viļa Lāča "Zvejnieka dēls", stāstu par Latvijas Nacionālā teātra bagāto vēsturi 100 gadu garumā turpina režisors Edmunds Freibergs.

Turpinām stāstu sēriju par Nacionālā teātra bagāto 100 gadu vēsturi. Stāstā par vērienīgajiem lielo romānu dramatizējumiem atgādinām, kādi nozīmīgi lielinscinējumi tapuši šajā teātrī, kādi romānu iestudējumi kļuvuši leģendāri un kāpēc režisori atkal un atkal izvēlas tos pārvērst izrādē.

“Kad es pārņēmu teātra māksliniecisko vadību, tuvojās viena no mūsu teātru jubilejām. Protams, ka atkal doma bija par to, kā šo jubileju sagaidīt un pārskatot teātra repertuāru un vēsturi nolēmu, ka ir vērts atgriezties pie šiem lielajiem romānu dramatizējumiem,” stāsta Freibergs. “Divu iemeslu dēļ. Viens no tiem bija, ka tik lielai un bagātai trupai ir veselīgi ik pa brīdim piedalīties kādā lielinscenējumā, būt kopā, sajust sevi kā vienotu, radošu māksliniecisko kolektīvu. Tas bija ļoti, ļoti no svara tajā brīdī. Otra lieta bija tā, ka latviešu dramaturģijā bija arī tajā laikā zināmas problēmas, nemaz nebija viegli arī tādu oriģināllugu varbūt atrast, kuru gribētos iestudēt.”

Arī mūsu laika režisori nebaidās no apjomīgu literāru darbu iestudēšanas. Lielajos inscenējumos uz skatuves ir gandrīz visa trupa, un ar tiem teātris dažādos laikos apliecinājis savu profesionālo varēšanu. Lielo romānu iestudēšana ir reizē gan kārdinoša, gan biedējoša, atzīst Nacionālā teātra režisors Edmunds Freibergs, kurš vairākkārt veicis latviešu darbu lielinscenējumus.

Arī režisors Valters Sīlis teātra valodā pārvērtis ne vienu vien romānu, šoreiz par Māra Bērziņa romāna „Svina garša” skatuves versiju. Sīlis uzskata, ka Māra Bērziņa romāns ir kinematogrāfisks un attiecības tiek risinātas diezgan bieži caur dialogiem.

“Tur ir skaisti dialogi, kur bija ko spēlēt,” bilst Sīlis. “Lielā mērā jau bija uzrakstīts kā tāds aizraujošs piedzīvojumu gabals ar labiem dialogiem, tad ir tikai griešanas jautājums un izvēles jautājums, ko atstāt, kā pārveidot, lai tas skatuviski strādātu.”