Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) bija priecīgs notikums - Taubes ģimene muzejam dāvināja divas Jaņa Rozentāla gleznas. Viena no tām „Gulbju jaunavas” ir īpaši vērtīgs ieguvums muzeja kolekcijai, turklāt tagad tā ieņēmusi vietu pastāvīgajā ekspozīcijā un to var aplūkot ikviens.

Jaņa Rozentāla divas gleznas - “Gulbju jaunavas” (gleznota ap 1910. gadu) un  „Sievietes portrets (Smaids)” (1914) – ir divi ļoti vērtīgi ieguvumi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Šīs divas gleznas dāvina Taubes ģimene. Savulaik tās iegādājies Jānis Taube, diplomāts, rūpnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks. 2017. gada vasarā Vija Balode-Taube, sazinājusies ar muzeja darbiniekiem, lai tiktos un parādītu šīs gleznas. Kad tās izsaiņoja, pārsteigums bijis liets. Protams, gleznas muzeja speciālistiem bija zināmas, taču tikai no reprodukcijām.

Vija Balode-Taube un ģimenes draugs Ansis Grūbe stāsta, ka tās ir tik skaistas, ka nevar turēt tikai dzīvoklī. Tās jārāda tautai. Tāpēc arī ģimene nolēmusi gleznas dāvināt muzejam.

No Kanādas uz Latviju gleznas atvestas jau 1994. gadā.

Pēc Jāņa Taubes nāves 1928. gadā viņa īpašumus mantoja brālis Jēkabs Rūdolfs Taube, pie kura pēctečiem paaudžu maiņā nonāca abas muzejam dāvātās gleznas. Jānis Taube ir Vijas Balodes-Taubes vectēva brālis.

“Ja Jānis Taube būtu dzīvs, viņš būtu lepns, ka Latvijas simtgadē gleznas atgriežas pie Latvijas tautas,” uzskata Ansis Grūbe.

Dāvināšanas svinīgajā brīdī uz molberta apskatāma glezna „Sievietes portrets (Smaids)”.

“1914. gadā gleznots. Rozentāla pētniece Inta Pujāte pieļāva, ka gleznots varbūt Somijā,” atklāj mākslas zinātniece Aija Brasliņa. “Rozentāls vienmēr novērtējis skaistas sievietes, pildījis pasūtījuma portretus. Nezinām, kas ir modelis. Arī dāvinātāja pusei nav šādu ziņu. Darbs veikli uzgleznots. Pieļauju, ka līdzīgi kā “Gulbju jaunavas”, tuvāka izpētes varbūt atnesīs jaunas ziņas.”

Jaņa Rozentāla jubilejas gadā retrospektīvās izstādes un apjomīgā albuma tapšanas laikā šo gleznu atrašanās vieta mākslas zinātniekiem nebija zināma, lai gan darbi bija pazīstami. Tādēļ tagad milzīgs prieks par otru muzejam dāvāto Jaņa Rozentāla gleznu „Gulbju jaunavas”, kurā Rozentāla daiļradei tik raksturīgais simboliskais sižets.

“Rozentāls ir no tiem māksliniekiem, kas gadsimtu mijas posmā pastāv simbolisko kompozīciju iezīmi visspilgtāk. (..) Pievēršas tieši figurālām kompozīcijām, kur ierosinājumi smelti no baltu vai antīkās mitoloģijas, kristīgās ikonogrāfijas, no literāra materiāla. “Gulbju jaunavas” ir folklorā vai literārās pasakās variēts motīvs. Motīvs, kas raksturīgs gadsimtu mijai – gulbis. Tas saaužas ar Saules meitām, simbolistu iecienītais brīnumu motīvs caurvij Rozentāla interesi,” skaidro Aija Brasliņa.

Pieļauju, ka šādi skaiti dāvinājuma žesti rada rezonansi, ja ne citādi, tad informāciju varam iegūt par darbiem, kas nav muzeja redzes lokā.

Līdz šim bija zināms, ka glezna „Gulbju jaunavas” eksponēta 1935. gada izstādē, kas notika Rīgas pilsētas mākslas muzejā. Aija Brasliņa uzskata, ka pirmais īpašnieks varētu būt to iegādājies jau pēc mākslinieka nāves no Rozentāla atraitnes Elijas, kas atgriezās Latvijā. Bija vismaz divas piemiņas izstādes. Dzimtas pārstāvjiem nav ziņu, ka darbs nonācis pie Jāņa Taubes.

Liels gods strādāt ar „Gulbju jaunavām”, - tā atzīst glezniecības restauratore-meistare Dita Murziņa, kas strādājusi pie šīs gleznas restaurācijas. Viņa atzīst, ka restaurācija bijusi vidēji sarežģīta.

“Noņemot virsrāmi, atklājās, ka labā apmale ar autorglezniecību aizlocīta. Tas nozīmē, ka visa glezna jānoņem no apakšrāmja. Apmali atlocīja atpakaļ, tas nozīmē, ka glezna kļuvusi par centimetru platāka,” atklāj Dita Murziņa.

Muzejs mājas lapā sola sagatavot detalizētāku stāstu par šīs gleznas restaurācijas procesu. Bet jau pašlaik Jaņa Rozentāla meistardarbs „Gulbju jaunavas” ir iekļauts pārveidotajā pastāvīgajā ekspozīcijā.